RĪGA, 20. jūnijs — Sputnik. Liela daļa vietējo ceļu Latvijā ir noslogoti kā reģionālie, un tas var beigties ļoti slikti, intervijā pastāstīja "Latvijas Ceļu būvētāja" valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš, vēsta Rus.lsm.lv.
Viņš paskaidroja, ka aptuveni 140 ceļi ar kopējo garumu 1125 kilometri, kas oficiāli tiek uzskatīti par vietējiem ceļiem, faktiski kļuvuši par reģionālajiem ceļiem pēc to lietošanas būtības. Protams, tādu slodzi tie neiztur. Pašvaldības atzīst, ka vietējie ceļi pielīdzinājušies reģionālajiem, lai arī to apkalpes klase ir zemāka.
Bērziņš norādīja, ka līdz šim nav notikusi "autoceļu revīzija", taču šajā gadījumā tā ir nepieciešama.
"Latvijas Ceļu būvētājs" valdībai iesniegs pašvaldību aptaujas rezultātus par ceļu stāvokli un ceļu remonta prioritātēm, lai kopīgi varētu vērtēt arī novadu reformas kontekstā. Pašvaldības baidās, ka reformas rezultātā lauku iedzīvotājiem kļūs nepieejami ne tikai rajonu centri, bet arī skolas, bērnudārzi, veselības aprūpe un citi pakalpojumi – ātrā palīdzība līdz viņiem neaizbrauks, bet uz skolu nāksies iet kājām.
Jāpiebilst, ka ceļi turpina pasliktināties, un daudzi jau tagad ir katastrofālā stāvoklī.
Latvijas pašvaldību savienības vadītājs Gints Kaminskis atzīmēja, ka valdībai ceļu nelaimes tiks demonstrētas uzskatāmi – ar interaktīvās kartes palīdzību.
"Aicinām Satiksmes ministrijai un VARAM nekavējoties sagatavot plānu vismaz pašvaldību norādīto viskritiskāko valsts ceļu posmu sakārtošanai," paziņojumā medijiem norādīja Kaminskis.
Kā padarīt Latviju labāku
Patlaban Latvijā ir 119 pašvaldības, no tām 59 neatbilst Pašvaldību likuma prasībām. Lai arī pašvaldības būtiski atšķiras, to funkcijas ir vienādas, bet nevienlīdzība turpina pieaugt. Reformas mērķis ir atrisināt šo problēmu. Līdz 2021. gadam plānots samazināt pašvaldību skaitu līdz 35, izveidojot pašvaldības ap reģionālās nozīmes attīstības centriem.
Pašvaldību gala skaits var mainīties – tas atkarīgs no diskusijas rezultātiem.
Tika plānots, ka šīm pašvaldībām, 7-8 visā valstī, vajadzīgs pašām savs budžets, kas tiks izmantots kopīgiem projektiem, piemēram, ceļiem vai ūdens sagādes infrastruktūrai. Tiesa, tālāku attīstību plāns nav guvis.
Maijā valdība apstiprināja VARAM pārskatu par plānotā administratīvi teritoriālā dalījuma modeļa sabiedrisko apspriešanu, un sākās oficiālas konsultācijas un informācijas izplatīšana.
Reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce skaidroja, ka sekmīga pašvaldību reforma apliecinās, ka Latvijā iespējams kaut ko tālredzīgi un saprātīgi uzlabot. Tā kļūs par piemēru pārmaiņu procesam citās sfērās – izglītībā, veselības aprūpē, administratīvās slodzes samazināšanā. Lai cilvēki Latvijā dzīvotu labā, lai samazinātu ilgstošo teritoriālo nevienlīdzību, ir jāiet uz priekšu.
Tiesa, būs grūti virzīties uz priekšu, ņemot vērā Latvijas ceļu stāvokli. LCB priekšsēdētājs Bērziņš jau vairākkārt iesniedzis valdībā ziņojumus par problēmām ceļu nozares finansējuma jomā. Taču, acīmredzot, pagaidām jautājums nav guvis nepieciešamo atbalsi.
