RĪGA, 18. jūnijs — Sputnik. Eiropas valstis vēl joprojām nav izstrādājušas vienotu pieeju Ķīnas iniciatīvai "Viena josla – viens ceļš" (BRI), vēsta Euractiv.
BRI samitā aprīlī Ķīnas pārstāvji pievērsa uzmanību kritikai, ko iniciatīva saņēmusi pēdējo divu gadu laikā. Malaizija, Šrilanka, Kambodža un Pakistāna ir parādā Ķīnai. Malaizijas jaunajai valdībai izdevies grozīt aizņēmuma noteikumus, bet Šrilanka bija spiesta atdot Ķīnai Hambantotas ostu uz 99 gadiem. Neapmierinātību rada arī tas, ka iepirkumos pārsvarā uzvar Ķīnas valsts uzņēmumi, darbus veic ķīniešu strādnieki.
Pasaules Bankas ietekmēts, Ķīnas līderis Si Dziņpins apsolīja, ka atbrīvosies no "parādu lamatām" un padarīs BRI "atklātu, tīru un zaļu". Viņš norādīja, ka iniciatīva nostiprinās vājās valstis Centrālajā Āzija un Āfrikā, padarīs tās stabilākas islāmiskā fundamentālisma draudu priekšā.
Citi lielākie tirgus dalībnieki, ieskaitot ASV, Indiju un Japānu, ir atteikušies piedalīties BRI. Trampa administrācija pastiprināti cīnījās pret Ķīnas plāniem, pat piedraudēja Itālijai, kura parakstīja ar Ķīnu savstarpējas sapratnes memorandu.
Vašingtona apgalvo, ka BRI ir daļa no Si Dziņpina plāniem cīņā par varu pasaulē, taču pati neko nenostāda pretī Ķinas iniciatīvai, turklāt gandrīz pametusi Centrālo Āziju un Āfriku, kā arī izstājusies no Klusā okeāna tirdznieciskās partnerības.
Kāds ir ES viedoklis
Eiropas Komisijas viceprezidents Marošs Šefčovičs, kurs piedalījās samitā aprīlī, uzskata, ka starp BRI un ES pašas attīstības stratēģijām ir daudz kopīga, un, neskatoties uz domstarpībām, ir arī sadarbības iespējas. ES visvairāk satrauc iniciatīvas atklātība, finansiālā un ekonomiskā stabilitāte, pareizāk sakot tas, ka paustos principus nebalsta nauda.
ES valstīm nav vienota viedokļa par BRI. Francija, Vācija un Lielbritānija, kas saņem lielāko apjomu Ķīnas investīciju, iniciatīvā nav iesaistījušās atšķirībā no Itālijas un mazajām ES valstīm. Francijas prezidents Emanuels Makrons nosauca BRI par "jaunu hegemoniju".
Lai arī ES iepriekš nosauca Ķīnu par savu konkurentu un pauda bažas par tās metodēm, aprīlī samitā puses vienojās izveidot darba grupu dzelzceļa tīkla jautājumos. Vienlaikus ostas, piemēram, Hamburga un Pireja jau tagad gūst labumu no BRI.
ES cenšas izstrādāt pragmatisku pieeju Ķīnas iniciatīvai "Viena josla – viens ceļš" un pievērš uzmanību problēmām: piemēram, Ķīna uzver iniciatīvas daudzpolaritāti, taču abas tiesas, kuru pienākums ir risināt strīdus, atrodas Ķīnā. Operatori no Eiropas nav pārliecināti, vai šīs tiesas būs bezkaislīgas.
Pie tam rit pārrunas par ES un Ķīnas kopprojektiem Āfrikā, Pekina atzinīgi vērtē ES ieceri attīstīt nemateriālos sakarus starp valstīm, piemēram, atvieglot muitas procedūras. Aizritējušas arī sarunas par sadarbību mākslīgā intelekta un elektroniskās komercijas nozarēs. Tomēr ASV turpina spiedienu pret ES, lai tīkla 5G izstrādē netiku izmantotas Ķīnas kompānijas Huawei tehnoloģijas. Arī pašā ES ir zināmas bažas kiberdrošības jautājumos.
