RĪGA, 15. jūnijs – Sputnik. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme komentēja Latvijas Radio 4 ēterā nesenos grozījumus par skaidras naudas darījumu ierobežošanu, kā arī pastāstīja, kam būtu jāgaida VID "slazdi".
Dzīvoklis par skaidru naudu
Aprīļa sākumā Latvijas Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus par nodokļiem un nodevām, kuri paredz aizliegumu skaidras naudas norēķinus nekustamo īpašumu darījumos. Sākotnēji Finanšu ministrija piedāvāja ierobežot arī skaidras naudas norēķinus transportlīdzekļu iegādē un samazināt limitu šādiem norēķiniem no 7200 līdz 3000 eiro, taču Saeima pagaidām šādus pasākumus neuzņemas veikt.
Intervijā Ieva Jaunzeme paziņoja, ka skaidra nauda – tie ir naudas atmazgāšanas riski. Latvijai Eiropas un Amerikas finanšu regulatoriem jau tā ir daudz pretenziju, ja tā neizpildīs rekomendācijas sava finanšu un banku tirgus pilnveidošanā, tai draud iekļūšana tā dēvētajā pelēkajā sarakstā.
"Personīgi es nevēlos, lai Latvija būtu tajā. Man, piemēram, paziņu lokā nav cilvēku, kuri pirktu dzīvokli par skaidru naudu par 200 tūkstošiem eiro. Toties esmu redzējusi, kā viena sieviete ved uz Latviju pa pusotram miljonam eiro. Šobrīd viņa cenšas pierādīt naudas izcelsmi. Nespēs pierādīt – naudu konfiscēsim," paziņoja Jaunzeme.
Viņa norāda, ka šodien VID prioritāte ir ēnu ekonomika un aplokšņu algas, bet apsekot, vai cilvēks ir pārsniedzis likumā noteikto 7200 eiro limitu skaidras naudas pirkumos, ir grūti.
"Mums vienkārši nav resursu dzīties pakaļ katram eiro. Šobrīd mūsu prioritāte – tie ir lielie pirkumi, kuri atbilstu cilvēka ienākumiem. Kaut gan kurš lai to zina, varbūt kādreiz atgriezīsimies pie šīs idejas… Mūsu prioritāte šodien – tās ir aplokšņu algas un ēnu ekonomika," pateica Jaunzeme.
VID "slazdi"
Latvijas Saeima izskata grozījumus par nepieciešamību deklarēt skaidras naudas līdzekļus pēc kompetento darbinieku prasības ne tikai uz ārējām robežām, bet arī uz iekšējām, jeb ar Lietuvu un Igauniju. Ja persona norādījusi deklarācijā nepatiesas ziņas, viņam draudēs brīvības atņemšana līdz 2 gadiem, piespiedu darbi vai naudassods. Kriminālatbildība iestāsies gadījumos, kad nepatiesas informācijas sniegšana par summu pārsniegs 50 minimālās algas, jeb 21,5 tūkstoti eiro. Šādā izskatā likumprojekts dosies uz izskatīšanu Juridiskajā komisijā un tālāk uz Saeimu. Paredzēts, ka grozījumi varētu tikt apstiprināti un ieviesti jau no 1. jūlija.
Ieva Jaunzeme, komentējot izmaiņas likumā, paziņoja, ka VID nebūs tiesību apturēt visas mašīnas, kuras brauks, piemēram, no Lietuvas uz Latviju, un pārbaudīt iespējamos lielu naudas summu pārvadājumus tajās. Runa ir tikai par tiem cilvēkiem, attiecībā pret kuriem VID rīcībā ir operatīvā informācija, ka viņi varētu pārvadāt lielas naudas summas.
"Šobrīd, piemēram, ja kāds ved naudu no Lietuvas uz Latviju ar mašīnu, VID nav nekādu tiesību aizturēt šo naudu. No 1. jūlija, kolīdz mēs saņemsim operatīvo informāciju par to, ka šāda nauda tiek pārvadāta, mēs varēsim apturēt auto un pieprasīt deklarēt skaidras naudas summas. Un pats galvenais – cilvēkam pašam būs jāpierāda naudas izcelsmes legālumu. Nespēs – nauda tiks konfiscēta," paskaidroja Jaunzeme.
