RĪGA, 11. jūnijs — Sputnik. Pirms četriem gadiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizturēja "Latvijas dzelzceļa" (LDz) prezidentu Uģi Magoni. Viņa automašīnas bagāžniekā tika atrasts pusmiljons eiro, ko, iespējams, iedevis igauņu miljonārs Oļegs Osinovskis. Īsi pirms tam LDz no Osinovska uzņēmuma iegādājās četras jaudīgas lokomotīves. No 11 šī modeļa lokomotīvēm, kas pieder LDz, septiņas iznomātas privātam uzņēmumam, kura akcijas nesen iegādājusies Uģa Magoņa sieva, vēsta TV3.
Palicis uzticīgs Šleseram
1998. gadā darbu politikā sāka Ainārs Šlesers. Viņa "Jaunā partija" tika ievēlēta Saeimā, bet bija mazākā frakcija parlamentā. Partijas sarakstā bija arī Uģis Magonis, taču deputāta mandātu viņš nesaņēma.
Partija izjuka, bet Magonis palika uzticīgs Šleseram: 2001. gadā viņš kandidēja Rīgas domes vēlēšanās no Šlesera Jaunās konservatīvās partijas, bet 2005. gadā – no Latvijas Pirmās partijas.
2005. gadā, kad Šlesers ieņēma satiksmes ministra posteni, Magonis kļuva par LDz valdes priekšsēdētāju. Amatu viņš saglabāja līdz 2015. gadam, kad KNAB Magoni aizturēja par kukuļņemšanu.
LDz tik daudz nevajag
Prokurore uzskata: Magonis saņēmis kukuli par četru 80. gados Ukrainā ražotu lokomotīvju iegādi. Kopumā LDz pieder 11 tādas lokomotīves. Lielākā daļa no tām ir iznomātas privātam uzņēmumam Baltijas tranzīta serviss (BTS).
Šāda modeļa un vecuma lokomotīve maksā vidēji 2 milj. eiro. Koncernā "LDz ar kravu pārvadājumiem nodarbojas uzņēmums "LDz Cargo", taču lokomotīves iegādājās cits koncerna uzņēmums – "LDz ritošā sastāva serviss". Lokomotīvju ir vairāk nekā vajadzīgs pašam koncernam: tikai četras lokomotīves nomā "LDz Cargo", bet septiņas – privātais uzņēmums BTS.
Par katru lokomotīvi "LDz ritošā sastāva serviss" no abiem saņem līdzīgu nomas maksu – no 200 000 līdz 300 000 eiro gadā.
2TE116 sērijas lokomotīves ražotas Ukrainā. Salīdzinājumā ar citiem PSRS laika ražojumiem tās patērē mazāk degvielas, spēj vilkt garākus sastāvus. Pirms desmit gadiem Latvijā tādu nebija, taču vēlāk, kad politiskās spriedzes apstākļos strauji kritās Krievijas kravu tranzīts uz Tallinu, radās iespēja iegādāties lietotās 2TE116 no Igaunijas. Vispirms tās iegādājās privātais uzņēmums BTS.
Lielāku skaitu lokomotīvju BTS neiegādājās, jo tas rada risku biznesam. Tā vietā lokomotīves nopirka LDz. Meitasuzņēmums "LDz ritošā sastāva serviss" 2011. gadā nopirka sešas šāda tipa lokomotīves. Vienu iznomāja "LDz Cargo", pārējās – BTS. Divus gadus vēlāk tika nopirkta vēl viena, 2015. gadā – četras. Galu galā no 11 jaudīgajām "LDz ritošā sastāva servisa" pirktajām lokomotīvēm septiņas izmanto privātais uzņēmums.
Labi noteikumi privātajam nomniekam
BTS lielākais īpašnieks ir "Rīgas tirdzniecības osta", kas pieder bijušajiem politiķiem Andrim Šķēlem un Aināram Šleseram, personām, kas saistītas ar Aivaru Lembergu, un uzņēmuma vadītājam Ralfam Kļaviņam.
2018. gada sākumā par mazākuma akcionāri BTS kļuva "LDz" bijušā vadītāja Uģa Magoņa sieva Anastasija.
Magonis noliedz jebkādu ietekmi uz to, kādas lokomotīves "LDz ritošā sastāva serviss" pircis un kam tālāk iznomājis.
""Baltijas tranzīta servisā" mana sieva ir akcionārs, bet es tur neko nedaros. Pa Lietuvu daros, jā, bet pa Latviju – es neko. Es nesekoju, kam viņi izīrēja, – galvenais, lai viņi izīrē tur, kur ir ekonomika un viss pārējais," paskaidroja Magonis.
Lokomotīvju apkopes noteikumi ir stingri. Līdztekus ikdienas apkopei, regulāri jāveic trīs veidu tekošie remonti. Bez tam paredzēts kapitālais remonts. Šo darbu izmaksas var sasniegt no dažiem desmitiem tūkstošu līdz pat pusmiljonam eiro. Privātais nomnieks BTS apmaksā tikai pirmo remontu, pārējos sedz lokomotīvju īpašnieks - "LDz ritošā sastāva serviss". Savukārt "LDz Cargo" savu lokomotīvju tekošos remontus apmaksā pats. Laiku, ko lokomotīve pavada remontā, BTS nomas maksu nemaksā, bet "LDz Cargo" – apmaksā.
"Gan "LDZ Cargo", gan "Baltijas tranzīta serviss", saņemot kalkulāciju, viņiem ir obligāti nosegtas izmaksas. Abiem diviem ir vienāds piecenojums. Vienīgais, atšķirība ir tā, ka "LDZ Cargo" maksā uzreiz par tiem remontiem, kas ir tajā gadā ieplānoti – tā mums tā tradīcija te ir izveidojusies -, savukārt "Baltijas tranzīta serviss" amortizē viņu visā lietošanas laikā. Viņiem tur ir noteiktas apņemšanās. Cenas, es gribētu teikt, ir vienādas abiem diviem," atklāja "Latvijas dzelzceļa" viceprezidents Aivars Strakša.
Tranzīta kašķi
Tranzīta nozare ir ienesīga, taču politizēta. Ar kravu pārvadājušiem Latvijā nodarbojas tikai trīs kompānijas. "LDz Cargo" pieder valsts koncernam "Latvijas dzelzceļš". BTS (50 milj. eiro) pārsvarā pārvadā kravas uz Rīgas ostu un līdz šim baudīja politiskās vadības labvēlību. "Baltijas ekspresis" (39 milj. eiro) ved kravas uz Ventspili, un tā padomi vada Rūdolfs Meroni.
Pašreizējais "LDz" prezidents Edvīns Bērziņš amatā tika iecelts ZZS satiksmes ministra Ulda Auguļa darbības periodā. Bērziņa vadība jauno satiksmes ministru Tāli Linkaitu neapmierina. Pirms mēneša politiķis izteica neuzticību "LDz" valdei un aicināja padomi atbrīvot no amata Bērziņu un divus valdes locekļus. Ministrs apgalvoja, ka informāciju nosūtījis arī KNAB.
Šonedēļ LDz vadība vērsās policijā pret Linkaitu par neslavas celšanu.
Informāciju par lokomotīvju nomu pieprasījis arī Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vadītājs Kaspars Ģirģens. Viņš apstiprināja, ka šonedēļ ar saņemto informāciju iepazīstinās pārējos komisijas deputātus un lūgs atbalstu tās nodošanai policijai.
Pagaidām LDz padome atlikusi lēmumu par to, vai nāktos atbrīvot no amata valdes locekļus, kam ministrs paudis neuzticību – uzņēmums vēlas sagaidīt divu neatkarīgu auditu rezultātus, kas būs gatavi augustā.
Padomi vada "Latvijas Valsts ceļu" vadītājs Jānis Lange, tajā strādā Satiksmes ministrijas pārstāvis Andris Maldups, kā arī neatkarīgais eksperts no akadēmiskās vides Aigars Laizāns. 7. jūnijā padome tika paplašināta ar vēl diviem locekļiem – tajā darbu sāka ilggadējais Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Andris Liepiņš un uzņēmējs Reinis Ceplis.
