RĪGA, 14. maijs – Sputnik. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sācis Rīgas Šķirotavas stacijas prettrokšņa "nanosienas" projekta pārbaudi.
Kompānija "Latvijas Dzelzceļš" samaksāja avansu, taču projekts tā arī netika īstenots, savukārt darbu izpildītāja firmas īpašnieka pēdas ir zudušas, vēsta TV3.
Iztika bez konkursa
Runa ir par sešus gadus veciem notikumiem, kad kompānija "Latvijas Dzelzceļš" vienojās ar privātuzņēmumu Composit Constructions par Latvijā pirmās prettrokšņu aizsargsienas celtniecību pie Šķirotavas stacijas. Stacija "Šķirotava" atrodas dzīvojamo rajonu tuvumā, un trokšņu līmenis tur ir viens no lielākajiem visā dzelzceļu tīklā.
Prettrokšņu aizsargsienas projekts tika apstiprināts, kad LDz prezidents bija Uģis Magonis. Esošais uzņēmuma vadītājs Edvīns Bērziņš tolaik bija valdes loceklis. Projekta īstenošanas partneris toreiz tika izvēlēts bez konkursa rīkošanas.
Edvīns Bērziņš atceras, ka projektu piedāvāja toreizējais attīstības direktors Māris Riekstiņš, kurš šobrīd vada Dzelzceļa inženieru biedrību. Viņš pārliecināja pārējos, ka projekts ir labs, turklāt, tam bija ekspertu, finanšu un juridiskais pamatojums.
Riekstiņš skaidro, ka speciālisti ieteica viņam kompāniju Composit Constructions, jo tai jau esot darba pieredze ar prettrokšņu materiāliem.
Nedz naudas, nedz sienas
Bija plānots, ka siena izmaksās pusotru miljonu eiro. Pusi no šīs summas bija jāsedz Eiropas Savienībai.
Divus gadus "Latvijas Dzelzceļš" pārskaitīja uzņēmumam naudu, kamēr audits nekonstatēja, ka celtniecība netika iesākta noteiktajā termiņā. Pasūtītāji pagaidīja vēl pusotru gadu. Siena joprojām nebija savā vietā, un uzņēmums Composit Constructions nesniedz nekādas ziņas par to, kam tā iztērējusi 540 tūkstošus eiro. "Latvijas Dzelzceļš" vērsās policijā, taču policija neatrada nekādu pārkāpumu.
"Tad, kad mēs griezāmies policijā, policija teica, ka šai kompānijai ir pietiekami daudz līdzekļu, un viņa darbojas," skaidro Bērziņš.
Tāpēc LDz vērsās Composit Constructions, lai firma vai nu atgriež naudu, vai izpilda projektu.
Lielāko daļu naudas Composit Constructions pārskaitīja divām firmām, kuras reģistrētas Honkongā: Nanotech Industrial Engineering Co. Limited un Inco Trading International Limited. Firmu nosaukumi liek nojaust, ka tās specializējas nanotehnoloģijās un tirdzniecībā.
Beigās LDz nācās atgriezt Eiropas fondu līdzekļus, kuri tika piešķirti sienas izbūvei. 2018. gada rudenī kompānija palūdza iesākt Composit Constructions maksātnespējas procesu. Kad firmu pārņēma maksātnespējas administratori, naudas kontos sen vairs nebija. Materiāli, kuri tika atrasti noliktavās, izrādījās, bija nopirkti desmitkārt dārgāk, nekā to reālā vērtība.
Grib izvairīties no atbildības
Administrators Andrejs Voroncovs uzskata pa aizdomīgu to, ka firma bez konkursa un nodrošinājuma varēja saņemt naudu no LDz, tāpēc viņš vērsās KNAB.
"No tā 2015. gada augusta bija tikai dažas vēstules no "Latvijas Dzelzceļa" puses, zināmā mērā formāls, un bija viens iesniegums Valsts policijā, kur bija atteikums uzsākt kriminālprocesu un pat šīs atteikums netika pārsūdzēts prokuratūrā, un, ņemot vērā to, kā to saraksti veda valdes locekļi, tad attiecīgi "Latvijas Dzelzceļa" valde, manuprāt, nevarēja nezināt par šo situāciju un tās rīcība bija nepienācīga," paziņoja Voroncovs.
Līdz ar to viņš vērsās Valsts policijā un KNAB, veicot savus administratora pienākumus, jo darba gaitā konstatējis faktus, kuri var kalpot kā pamats kriminālprocesa uzsākšanai.
Vienīgais Composit Constructions īpašnieks – Andrejs Žagars, slavenā aktiera un režisora vārdabrālis. Deviņdesmitajos gados Composit Constructions vadītājs bija saistīts ar fiktīvu bankas garantiju pārdošanu. Viņa biznesa partneri Voldemāru Selgu nošāva.
Administrators Andrejs Voroncovs nolēma, ka LDz nav jāatzīst par Composit Constructions kreditoru. LDz tam nepiekrita un vērsās tieša. Tiesnese Doloresa Bambere paziņoja spriedumu par labu dzelzceļniekiem.
Voroncovs apstrīdēs to Ģenerālprokuratūrā – viņš uzskata, ka "Latvijas Dzelzceļš" cīnās par kreditora statusu, lai izvairītos no atbildības.
LDz vadītājs Edvīns Bērziņš ir pārliecināts, ka uzņēmuma darbinieki, kuri pieņēma lēmumu par projekta īstenošanu, rīkojās atbildīgi. Viņš uzsver, ka LDz vienmēr sniedz KNAB visus nepieciešamos dokumentus atbilstoši normatīvajiem aktiem šajā un citās lietās.
"Bet, pēc manām ziņām, neviens darbinieks "Latvijas Dzelzceļa" koncernā nav kāda veida apsūdzošā statusā jeb aizdomās turamā statusā, šāda veida informācijas man nav," norāda Bērziņš.
Līdz 10. maijam darbojās Šķirotavas stacijas "nanosienas" projekta mājaslapa. Dīvainas sagadīšanās pēc tas pārtrauca savu darbību, kolīdz žurnālisti vērsās pie Edvīna Bērziņa ar jautājumiem par projektu.