ASV un Igaunijas sadarbības plānu aizsardzības jomā laika periodā līdz 2024. gadam Vašingtonā šī gada 22. maijā parakstīja abu valstu amatpersonas – Kadi Silde un Ketrīna Vilbadžera. Plānots, ka šī sadarbība stiprinās Igaunijas "patstāvīgo aizsardzību", sabiedroto sakarus NATO un "savaldīšanu" Baltijas reģionā. Protams, Igaunijas un ASV militārās, aizsardzības un investīciju iespējas nav salīdzināmas. Spēle notiek vienos vārtos amerikāņu interesēs – NATO militārās infrastruktūras attīstībai un Pentagona rīcības brīvībai, portālā Sputnik Igaunija stāsta militārais eksperts Aleksandrs Hroļenko.
Iepriekš ASV noslēdza līdzīgas vienošanās par divpusējo militāro sadarbību ar Latviju un Lietuvu. Visos gadījumos virtuālā "kaujas brālība" rada reālus draudus Baltijas valstu civiliedzīvotājiem.
Zilonis un ķilava
Pasaules militārā spēka reitingā ASV ieņem pirmo vietu līdzās Krievijai, Ķīnai un Indijai. Igaunijas potenciāls dāvājis tai 112.vietu, tuvāk saraksta beigām, kurā iekļautas 137 valstis.
Igaunijas Bruņoto spēku ierindā ir viena pilnasinīga brigāde – 6500 karavīri, 4 helikopteri, 245 buksējamās artilērijas iekārtas un 180 transporta līdzekļi, ieskaitot bruņutransportierus. Valstij nav ne kara aviācijas, ne karakuģu. Militārais budžets – 335 miljoni dolāru – pārsniedz 2% IKP, taču neiedveš šausmas.
Droši vien tāpēc 2015. gadā Tallinas un Vašingtonas parakstītais līgums par sadarbību aizsardzības jomā (Defence Cooperation Agreement) divus gadus vēlāk tika grozīts, lai noteiktu amerikāņu karavīru un privāto militāro kompāniju pārstāvju tiesisko nesodāmību Igaunijā.
Dokuments būtiski ierobežoja republikas suverenitāti tās teritorijā, un tas bija tikai mazākais no iespējamiem upuriem.
Šķiet, Igaunijas vērtīgākais resurss ir Pentagona un NATO spēkiem ērtā teritorija, kas robežojas ar Krieviju. Militārais placdarms 130 kilometru attālumā no Sanktpēterburgas ir vērtīga lieta.
Tāpēc republikā parādās ārvalstu kara bāzes, aerodromi, poligoni. Tā saucamo gaisa patruļu un Ziemeļatlantijas alianses spēku kopīgo manevru gaitā apgūst gaisa un sauszemes uzbrukuma operācijas.
Piezīmēsim, ka Pentagona un NATO taktikas un stratēģijas pamatā ir uzbrukums, ilga sēdēšana aizsardzībā Baltijas kāpās nav paredzēta. Tātad jebkuras investīcijas Igaunijas un ASV militārās sadarbības ietvaros būs vērstas nevis uz tautas drošību un labklājību, bet gan uz destabilizāciju un iznīcību.
Militārais komunisms
Duty free tipa veikalu tīkls ar produktiem un alkoholu par smieklīgām cenām, nekāda soda likumpārkāpumu gadījumā un citas privilēģijas padara Igauniju par Ēdeni amerikāņiem.
Starp viesiem formastērpos tikai retais ir eņģelis – aug kriminālā statistika: laupīšanas, kautiņi dzērumā, nacionālo pieminekļu un valsts simbolu apgānīšana. Tie ir alianses karavīru atpūtas neizbēgamie pavadoņi. Diezin vai vietējiem ir vajadzīgs cirks ar nesankcionētiem raķešu startiem.
Neskatoties uz ierobežotajiem resursiem, Igaunija pārvērtusi aviobāzi Emari, poligonu Tapā un savu gaisa telpu par ārvalstu spēku treniņu laukumu, un par savu mērķi viņi uzskata Krieviju.
Krievijas teritorijas iekļaušana NATO militāro bāzu lokā nozīmē gatavošanos globālam uzbrukumam Krievijai. Amerikāņu jaunākie iznīcinātāji F-35 Emari aviobāzē 200 km attālumā no Krievijas robežas, alianses jūras kara desanti pie Krievijas robežām, dabiskos apstākļos, kas atgādina Kaļiņingradas piekrasti – tas atgādina garu provokāciju virkni.
Uz globālās pretraķešu aizsardzības (PRA) līdzekļu attīstības rēķina Savienotās Valstis cer saņemt iespēju nesodīti sākt kodoluzbrukumu jebkurā pasaules reģionā. Baltijas valstu aviobāzes tiek integrētas preventīvā trieciena sistēmā.
Militāro objektu celtniecībai Austrumeiropā ASV piešķīrušas simtiem miljonu dolāru. Igaunijā tās nav ne investīcijas ekonomikā, ne abstraktā "savaldīšana", bet gan gatavošanās pilnvērtīgai karadarbībai. Poligonā "Igaunija" amerikāņu stratēģi pilnveido nedaudzajiem vietējiem iedzīvotājiem fatāla kara variantus.
Neviena pašpietiekama valsts nevēlas bruņotus konfliktus pie savām robežām, un domājamais negatīvais scenārijs nav Krievijas izvēle vai vēsturiskā neizbēgamība. Taču zināmā situācijā Igaunija var pārkāpt robežu, aiz kuras atgriešanās nebūs iespējama.
Nevajag brīnīties par to, ka Kaļiņingradas apgabalā parādījās zenītraķešu sistēmas S-400, raķešu kompleksi "Iskander M", Baltijas flotes jaunais tanku pulks un hiperskaņas raķetes "Avangard" un "Kinžal".
Ja nav nekādu ilūziju par Igaunijas valdības politisko gudrību, atliek cerēt vismaz uz viņu pašaizsardzības instinktu vai Vašingtonas aukstasinīgo politisko aprēķinu.
Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.
