RĪGA, 5. jūnijs – Sputnik. Latvijas budžets var nesaņemt šogad apmēram 25 miljonus eiro Igaunijas lēmuma samazināt akcīzes nodokļa likmi alkohola produkcijai dēļ, aprēķināja Latvijas Alkohola nozares asociācija (LANA), vēsta Diena.
Igaunijas valdība maija beigās Ministru Kabineta sēdē nolēma no 2019. gada 1. jūlija par 25% samazināt akcīzes likmi gan stiprajiem, gan vieglajiem alkoholiskajiem dzērieniem, lai ierobežotu pierobežas tirdzniecību dienvidu robežā.
Līdz šim brīdim augstā akcīzes nodokļa dēļ alkoholiskie dzērieni Igaunijas veikalos bijuši ievērojami dārgāki, nekā Latvijas veikalos. Tādēļ Igaunijas iedzīvotāji pēdējos gadus aktīvi pirka alkoholu kaimiņvalstī. Uz lielākajām šosejām un pierobežas pilsētās ar Igauniju pat parādījās veikali, kuri ir paredzēti pircējiem un Igaunijas un Somijas.
Latvijas Alkohola nozares asociācijā paziņoja, ka 2018. gadā Latvijas valsts budžeta ienākumi no alkohola akcīzēm un pievienotās vērtības nodokļa sastādīja aptuveni 391 miljonu eiro. Saskaņā ar LANA aprēķiniem, akcīžu samazināšanas rezultātā Igaunijā 2019. gadā Latvijas valsts budžeta ienākumi, salīdzinot ar 2018. gadu, samazināsies par 25 miljoniem eiro, savukārt 2020. gadā nesaņemto nodokļu summa sastādīs jau 46 miljonus eiro.
Asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols uzskata, ka Latvija var samazināt negatīvo ietekmi uz budžetu, ja arī samazinās alkohola akcīzes. "Jo mazāks būs akcīzes nodoklis, jo mazāk cietīs gan valsts budžets, gan uzņēmējdarbība," uzskata Vītols.
Latvijas finanšu ministrs Jānis Reirs iepriekš paziņoja, ka valdība vēl vērtē situāciju saistībā ar alkohola akcīžu nodokļu samazināšanu Igaunijā. Pēc viņa sacītā, iepriekš pastāvējusi neformāla vienošanās, saskaņā ar kuru Latvija pakāpeniski paaugstināja akcīzes nodokļa likmi, lai izlīdzinātu to Baltijas valstu mērogā.
"No šī gada 1. marta mēs pacēlām nodokļa likmi par aptuveni 10%. Paaugstināšana tika plānota arī nākamgad," pateica Reirs.
Pēc viņa sacītā, Latvija vēl nav izlēmusi, kā reaģēt uz alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa likmes samazināšanu kaimiņvalstī.
"Mēs vēl vērtējam situāciju. Tiek izskatīti daudzi varianti. Viennozīmīga ir viena lieta – mēs nevaram izkrist no Baltijas valstu kopējā tirgus. Jāturas līmenī, kur mūsu prece nebūs visdārgākā," paziņoja Reirs.
