RĪGA, 4. jūnijs — Sputnik. 225 kilometrus gada un 50 kilometrus plata josla kartē ienes valstij vislielākās summas, pastāstīja bankas Luminor ekonomists sarunā ar LTV7.
Viņš aprēķinājis pusotra tūkstoša uzņēmumu sociālās iemaksas un noskaidrojis, ka ar nelieliem izņēmumiem, naudu Latvija pelna diagonālē no Saldus uz Smilteni. Piemēram, Mārupes eksporta ienākumi 80 reizes pārsniedz nabadzīgāko pierobežas Latgales reģionu rādītājus. Turklāt Mārupe ir vienīgais reģions, kur darba vietu skaits pārsniedz iedzīvotāju skaitu.
Ekonomists aprēķinājis, ka Rīga un tās apkaime kļūst bagātāka daudz straujāk nekā visa pārējā valsts – par to liecina vairāku uzņēmumu pētījumu dati. Ja pēdējo 4 gadu laikā Rīgā izmaksātās algas apjoms pieaudzis par 53%, Latgalē – par 30%. Tiem, kuri dzīvo tālu no nodrošinātajiem rajoniem, klājas grūti.
Ekonomists paskaidroja, ka gaidāmā administratīvā reforma ļaus nostiprināt pašvaldības un atbrīvos reģionus no liekiem izdevumiem. Jebkurā gadījumā, resursu 119 pašvaldību uzturēšanai nav. Jo ātrāk resursi tiks koncentrēti, jo lielākas ir reģionu izdzīvošanas izredzes.
Ekonomists atgādināja, ka vairākās pilsētās, piemēram, Liepājā, Ventspilī, Smiltenē un Līvānos pamati ir labi, tur viss būs kārtībā. Citviet par nākotni vēl nāksies lemt – vai tur paliks nelieli ciemi, vai plaukstošas pilsētas.
Laiku pa laikam Latvijā tiek veikti mēģinājumi novērtēt reģionu ekonomisko aktivitāti. Grupa zinātnieku trīs gadus pētīja mobilo sakaru operatora LMT tīkla bāzes staciju slodzi, tas ir visus ienākošos un izejošos zvanus un īsziņas. Noskaidrojies, ka darba laikā aktīvākā ir Rīga, Jelgava, Rēzekne, Daugavpils, kā arī Ādažu un Ogres novadi, bet Jūrmalā un Salacgrīvas novadā cilvēki biežāk parādās brīvdienās.
