RĪGA, 4. jūnijs — Sputnik. Pekina gatavo kārtējo triecienu Vašingtonai tirdzniecības karā – retzemju metālu eksporta ierobežojumus. Tie nepieciešami viedtālruņu, monitoru, akumulatoru, lāzeru, radaru un citu civilās un militārās rūpniecības preču ražošanai. Daudzām amerikāņu kompānijām šis lēmums draud ar ekonomisko katastrofu, jo 80% šo metālu tās importē no Ķīnas, portālā RIA Novosti pastāstīja Maksims Rubčenko.
Tieši un atklāti draudi
Ķīna ievieš retzemju elementu eksporta licenču kontroles sistēmu, nesen paziņoja ĶTR Tirdzniecības ministrijas pārstāvis Gao Fens un piebilda, ka šis solis ir "pietiekams un efektīvs retzemju metālu eksporta kontroles mehānisms".
Tas pastiprināja amerikāņu bažas par to, ka Pekina plāno izmantot cīņai tirdzniecības karā savu līdera vietu retzemju elementu tirgū. ĶTR priekšsēdētājs Si Dziņpins apmeklēja kompānijas "JL MAG Rare-Earth Co" retzemju metālu ražošanas uzņēmumu dažas stundas pēc Trampa administrācijas lēmuma – aizliegt ASV biznesa sadarbību ar Huawei. Ķīnas līderi pavadīja vicepremjers Ļu He, kas vadīja delegāciju tirdzniecības pārrunās ar Savienotajām Valstīm.
"Ar šo vizīti Pekina sūta ASV signālu: Ķīna var izmantot retzemju metālus kā līdzekli tirdzniecības karā," pieļāva Pacific Securities analītiķis Jans Kunhe komentārā aģentūrai Bloomberg.
Retzemju elementu eksporta licenču kontroles sistēmas ieviešana bija pirmais solis, kas apstiprināja minēto pieņēmumu. Aizvadītās nedēļas nogalē parādījās arī citi.
Ceturtdien Ķīnas avīzes Global Times galvenais redaktors Hu Sicziņš, kuru Rietumos uzskata par vienu no ietekmīgākajiem Ķīnas valdības ruporiem, savā lapā Twitter minēja, ka Pekina "nopietni izskata jautājumu par retzemju metālu eksporta ierobežošanu uz ASV".
Based on what I know, China is seriously considering restricting rare earth exports to the US. China may also take other countermeasures in the future.
— Hu Xijin 胡锡进 (@HuXijin_GT) 28 мая 2019 г.
Tajā pašā vienā Ķīnas valdības aģentūra National Development and Reform Commission paziņoja, ka "nevienam nav ļauts izmantot produkciju ar Ķīnas retzemju metāliem, lai kaitētu ĶTR attīstībai".
Reta prece
Par retzemju metāliem dēvē 17 ķīmiskos elementus: skandiju, itriju un 15 tā saucamos lantaoīdus no Mendeļejeva periodiskās tabulas priekšpēdējās rindiņas (lantāns, neodīms, cērijs, holmijs un citi).
Nebūt ne visi tie ir reti sastopami, piemēram, cērija Zemes garozā ir desmitkārt vairāk nekā svina, taču problēmas rada tas, ka retzemju elementiem nav savu rūdu – tie atrodami tikai citu metālu rūdās, pie tam nelielos daudzumos: koncentrācija parasti nepārsniedz procenta desmitdaļas, bet tādiem elementiem kā prometijs, samārijs, eiropijs un holmijs – pat procenta tūkstošdaļas. Ņemot vērā šo elementu līdzīgās ķīmiskās un fiziskās īpašības, kas apgrūtina metālu atdalīšanu un attīrīšanu, kļūst saprotams, kāpēc daudzi no tiem ir daudzkārt dārgāki nekā zelts.
Retzemju elementi rūpniecībā tiek izmantoti tikai kopš XIX gs. beigām. Agrāk tie bija nepieciešami tikai stikla krāsošanai, taču pēc Otrā pasaules kara, līdz ar televīzijas, elektronikas un lāzeru tehnikas attīstību, to izmantošanas joma nopietni paplašinājās.
Mūsdienās retzemju metāli ir nepieviešami gandrīz visas augsti tehnoloģiskās produkcijas ražošanai: no mikroshēmām un akumulatoriem līdz skārienjutīgajiem ekrāniem un naktsredzes iekārtām. Piemēram, itrijs, disprozijs, eiropijs, gadolīnijs, lantāns un terbijs nepieciešami krāsaino ekrānu ražošanai. Itrijs tiek izmantots onkoloģisko slimību ārstēšanai, gadolīnijs – rentgenogrāfijā.
Bez cērija un lutēcija nav iedomājama optiskajiem kabeļiem paredzētā stikla ražošana, terbijs vajadzīgs plakano televizoru un monitoru, skandijs un cērijs – akumulatoru, erbijs un tūlijs – spēcīgu lāzeru ražošanai.
Neodīma magnēti atrodami daudzās mūsdienu iekārtās – no mikrofoniem un mobilajiem gadžeriem un bezvadu austiņām līdz vēja elektrostacijām, elektromobiļu dzinējiem un radariem.
Vienkāršāk sakot, no retzemju metālu stabilām piegādēm mūsdienās ir atkarīgas svarīgākās ekonomikas nozares. Tāpēc pieprasījums strauji aug: patlaban retzemju metālu pieprasījums gadā visā pasaulē sasniedz aptuveni 120 tūkstošus tonnu, bet jau nākamgad tiks patērēts 200 tūkstoši tonnu šo metālu, vērtē eksperti.
Ķīnas brīnums
Retzemju metāli ir viens no "Ķīns ekonomiskā brīnuma" galvenajiem faktoriem. "Tuvajos Austrumos ir nafta, bet Ķīnā – retzemju elementi," teica Dens Sjaopins jau 1992.gadā.
90.gados Ķīnā sākās plaša retzemju metālu ieguves apstrādes un pielietojuma pētījumu programma, kurā piedalījās tūkstošiem zinātnieku. Par zinātniskā darba centru kļuva institūts Baotou, ieguve izvērsās gigantiskās atradnēs Iekšējās Mongolojas provincē.
Zinātnieku pūles un raktuvju strādnieku smagais darbs atmaksājās: 2017.gadā Ķīna saražoja 105 tūkstošus tonnu retzemju metālu. Salīdzinājumam: ASV pēdējo 20 gadu laikā iegūtas tikai 43 tonnas.
Nebijušie ražošanas apjomi ļāvuši Ķīnai kļūt par retzemju elementu lielāko eksportieri pasaulē – patlaban Pekina kontrolē aptuveni 60% šo materiālu tirgus. Taču galvenais ir tas, ka retzemju metāli ļāvuši Ķīnai gandrīz no pašiem pamatiem izveidot nacionālo elektroniskās produkcijas rūpniecību valstī un izvirzīties starp līderiem klēpjdatoru un viedtālruņu ražotāju vidū.
Lieta tāda, ka 2010.gadā Ķīna, aizbildinoties ar apkārtējās vides aizsardzību, paziņoja, ka retzemju elementu eksports strauji samazinās. Savukārt ārvalstu pircējiem, kuri bija pieraduši pie Ķīnas importa, Pekina ieteica izvietot ražotnes Ķīnā. Rezultātā ķīnieši ieguva piekļuvi mūsdienu rietumvalstu tehnoloģijām un izveidoja Huawei, Xiaomi, ZTE un daudzas citas visā pasaulē pazīstamas kompānijas.
Priekšroku gūs Krievija
Nav nekāds brīnums, ka Vašingtonas un Pekinas tirdzniecības strīda fonā retzemju elementu cenas kopš gada sākuma pieaugušas par 30%. Tas būtiski ietekmēja amerikāņu kompānijas, kas spiestas iegādāties šos elementus no ārvalstu piegādātājiem.
Taču tie ir tikai ziediņi salīdzinājumā ar katastrofu, kas būs neizbēgama, ja Pekina aizliegs retzemju elementu eksportu, ko 80% retzemju metālu, kas nepieciešami amerikāņu uzņēmumiem, nāk no ĶTR.
Protams, Ķīna nav vienīgais ražotājs, un ar laiku amerikāņi atradīs aizvietotāju piegādēm. Taču Ķīnas eksporta samazināšanās rezultātā retzemju metālu cenas neizbēgami vairākkārt pieaugs, un lielam skaitam uzņēmumu ASV var izrādīties nepieejamas.
Ķīnas un ASV pretrunu kārtējā saasināšanās nāk par labu Krievijai, kas gūst reālu iespēju kļūt par vienu no ietekmīgākajiem spēles dalībniekiem retzemju metālu tirgū pasaulē.
Gada sākumā "Rosģeologija" paziņoja, ka Čukotkas retzemeju-niobija rūdas atradne Krasnojarskas novadā atzīta par vienu no lielākajām Eirāzijas kontinentā. Cenu konjunktūra, kas veidojas retzemju elementu tirgū, padara šīs atradnes izstrādi par vienu no komerciāli pievilcīgākajiem projektiem valstī.
