RĪGA, 4. jūnijs — Sputnik. Latvija vēlas atbalstīt ekonomisko attiecību ar Krieviju pozitīvu attīstības tendenci, paziņoja valsts ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs 3. jūnijā, tiekoties ar Krievijas ārlietu ministra vietnieku Aleksandru Pankinu. Krievijas Valsts dome, komentējot politiķa teikto, atzīmēja, ka visu Baltijas valstu labklājība tā vai citādi ir atkarīga no mijiedarbības ar Krieviju, vēsta RT.
Rinkēvičs un Pankins tikās Jūrmalā Baltijas jūras valstu padomes apspriedes ietvaros augstākajā līmenī.
Vēlamies uzturēt pozitīvo ekonomisko attiecību attīstības tendenci ar Krieviju, sacīja @edgarsrinkevics, tiekoties ar 🇷🇺Krievijas Federācijas ārlietu ministra vietnieku Aleksandru Pankinu
— Ārlietu ministrija (@Arlietas) 3 июня 2019 г.
@Riekstins__M @LVembRussia @mfa_russia @LV_RUSEMBAS pic.twitter.com/Zk0xQOKAGz
Politiķis norādīja, ka Krievija ir svarīgs Latvijas tirdznieciskais partneris daudzās jomās, tāpēc nepieciešams uzturēt valstu ekonomisko attiecību attīstības pozitīvu tendenci, it īpaši tranzītā un tūrismā. Latvija saskata potenciālu abu valstu reģionu ekonomisko sakaru nostiprināšanā. Rinkēvičs pavēstīja, ka tiek gatavots līgums par reģionālo sadarbību starp Latvijas Ekonomikas ministriju un Kalugas apgabalu. Vairāki tāda tipa līgumi starp dažādiem Latvijas un Krievijas reģioniem jau stājušies spēkā un sekmīgi darbojas.
Puses apsprieda Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas darbu, augstu novērtēja Latvijas satiksmes ministra un Krievijas transporta ministra tikšanās rezultātus.
KF Valsts dome, komentējot tikšanās rezultātus, paziņoja, ka Maskava vienmēr ir atbalstījusi labas kaimiņattiecības ar visām Baltijas valstīm. Valsts domes Starptautisko lietu komitejas loceklis Antons Morozovs atgādināja, ka Rīgas, Tallinas un Viļņas nedraudzīgie soļi apgrūtina valstu attiecības, taču Krievija vienmēr ir gatava sadarboties.
"Visu Baltijas valstu labklājība tā vai citādi ir atkarīga no mijiedarbības ar Krieviju. Tas attiecas uz enerģētiku, viņu produkcijas noieta tirgu. Viņi ir pavērsušies uz Rietumiem... taču lielākās sociāli ekonomiskās attīstības perspektīvas ir saistītas ar Krieviju," piezīmēja Morozovs.
Baltijas jūras valstu padome nodibināta 1992. gadā. To veido Krievija, Vācija, Dānija, Islande, Latvija, Lietuva, Igaunija, Norvēģija, Polija, Somija un Zviedrija. Padomes darbā piedalās Eiropas Komisija, virknei valstu ir novērotāju statuss. Pašreizējās ministru sēdes ietvaros Latvija nodos Padomes priekšsēdētāja pilnvaras Dānijai.
