RĪGA, 3. jūnijs – Sputnik. Latvijas Augstākā tiesa noraidīja juristes, Jūrmalas domes deputātes Elizabetes Krivcovas sūdzību, kura vairākus gadus tiesā cīnās ar varasiestādēm nevēlamo aktīvistu vārdu iekļaušanas praksi Valsts drošības dienesta (līdzšinējās Drošības policijas – red.) atskaitēs. Krivcova grasās turpināt cīņu ECT.
Pirmo sūdzību saistībā ar DP rīcību Krivcova iesniedza pēc tam, kad 2014. gadā viņas vārds tika iekļauts Drošības policijas publiskajā atskaitē valsts konstitucionālās iekārtas draudu sadaļā. Rajona administratīvā tiesa sākumā atteicās pieņemt Krivcovas prasības iesniegumu, taču ar Augstākās tiesas palīdzību Krivcova tomēr panāca lietas izskatīšanu.
Pēc viņas domām, Drošības policija pārāk plaši definē savas kompetences robežas. "Policijai nav tiesības dēvēt par "drošības draudu" likumus ievērojošus pilsoņus vien par to, ka viņi kritizē valdību. Mums nav politiskās policijas, kura vērtētu cilvēku viedokli un rosinātu cenzūru," paziņoja Krivcova.
Taču Augstākā tiesa Krivcovas sūdzību neapmierināja, un juriste grasās vērsties ECT.
"31. maijā Augstākā tiesa izskatīja manu lietu par Drošības policijas gada atskaiti. Sūdzība noraidīta, turpinu ceļu ECT," uzrakstīja Krivcova savā Facebook lapā.
Tāpat viņa pastāstīja par dažiem Augstākās tiesas secinājumiem. Tostarp, runa ir par Drošības policijas pilnvarām.
"Spriediet paši: "Tas, ka Drošības policijas kompetencē primāri ir noziedzīgu nodarījumu apkarošanas pasākumi, nenozīmē, ka tā nedrīkstētu vākt un analizēt publiski pieejamu informāciju par personu tiesiskām darbībām, kas, iestādes ieskatā, var novest pie valsts drošības apdraudējuma." (9.punkts)," uzrakstīja Krivcova.
No tiesas lēmuma 10. punkta, kura ekrānbildi viņa arī pievienojusi, Krivcova secina, ka "Satversmes jaunā preambula ir pietiekams tiesiskuma pamats, lai nacionālo minoritāšu tiesību aizsardzības darbību atzītu par latviešu identitātes kā valsti veidojošas vērtības apdraudējumu".
"Attiecīgi, šis leģitīmais mērķis attaisno jebkādu cilvēktiesību ierobežošanu," uzrakstīja juriste.
Tāpat viņa norāda, ka, saskaņā ar tiesas loģiku, lietās par diskrimināciju prasītājas pašam ir jāpierāda, ka nevienlīdzīga attieksme bijusi nepamatota.
"Līdz šim skaitījās, ka prasītājam pietiek ar nevienlīdzīgas attieksmes esamības pierādījumu, un atbildētājam ir jāpierāda tā pamatotība. Augstākā tiesa tā neuzskata. Esmu pierādījusi, ka vesela virkne Latvijas un starptautisko ekspertu izteica tādas pašas domas par nepilsoņu tematu, kuras izteicu es. Taču viņus nepasludināja par tautas ienaidniekiem un Drošības policijas atskaitēs viņu vārdi nav iekļauti. Bet tiesa nolēma, ka man pašai būtu jāuzmin, kāpēc," uzrakstīja Krivcova.
