RĪGA, 6. aprīlis – Sputnik. Latvijas Valsts drošības dienests (agrākais nosaukums – Drošības policija, red. piez.) šogad pirmo reizi kopš vairākiem gadiem nav publicējis valsts "ienaidnieku" vārdus – iepriekš specdienesta pārskatos tika uzskaitīti visi "nepareizie" politiķi un sabiedriskie darbinieki, kuri stiprinot Krievijas ietekmi Latvijā.
"Domāju, šajā lietā zināma loma bija manam ilggadējam tiesas procesam. Manas tiesvedības mērķis ir panākt, lai pret cilvēkiem nevarētu vērst tādas sankcijas kā iekļaušana "tautas ienaidnieku" sarakstā; likumā tādi soļi nav paredzēti," Krivcova pastāstīja intervijā Sputnik Latvija.
Tāpat specdienestus varēja ietekmēt tāds faktors, kā ES atjaunotā direktīva par datu aizsardzību, kas attiecināta arī uz policijas iestādēm.
"Iespējams, jaunie noteikumi nonākuši arī līdz Latvijas Valsts drošības dienesta atbildīgajiem ierēdņiem," piezīmēja Krivcova.
Viņa piebilda, ka šogad gaidāma sēde jautajumā par specdienestu pasākumu – cilvēku iekļaušanu "ienaidnieku" sarakstos, un juriste cer izcīnīt uzvaru tiesā.
"Eiropas cilvēktiesību tiesas prakse viennozīmīgi ir manā pusē, ceru, ka to pieņems un apstiprinās mūsu Augstākā tiesa," – paskaidroja Krivcova.
Jūrmalas domes deputāte, juriste Elizabete Krivcova, kuras vārds arī bijis iekļauts VDD atskaitēs, jau vairākus gadus tiesā cīnās pret šo praksi – valdībai nepatīkamu aktīvistu apzīmogošanu.
"Izanalizējusi likumdošanu valsts drošības jomā, nonācu pie viennozīmīga secinājuma – Drošības policija (tagadējais VDD – red.) pārāk plaši traktē savu kompetenču robežas. Policijai nav tiesību pielīmēt "drošības apdraudējuma" etiķetes likumpaklausīgiem pilsoņiem tikai par valdības kritiku. Mums nav politiskās policijas, kas novērtētu cilvēku viedokļus un veiktu cenzūru," – uzsvēra Krivcova.
Pirmo sūdzību par DP darbībām Krivcova iesniedza pēc tam, kad 2014. gadā viņas vārds bija iekļauts DP publiskajā pārskatā nodaļā par draudiem valsts konstitucionālajai iekārtai. Vispirms rajona administratīvā tiesa atteicās pieņemt Krivcovas prasību, taču juriste panāca lietas izskatīšanu caur Augstāko tiesu.
Jurists uzskata, ka Augstākās tiesas lēmums no 2016. gada par to, ka nepieciešama DP publiskā pārskata pārbaude administratīvajā procesā paredzētajā kārtībā, paver jaunu ēru tiesībsargu un sabiedrisko organizāciju attiecībās.
"Ja agrāk Drošības policija nebija pakļauta tiesu kontrolei, tad tagad tiesu kontrole var novērst patvaļu un politiski motivētus lēmumus no Drošības policijas puses," – uzskata Elizabete Krivcova.
