RĪGA, 2. jūnijs - Sputnik. Vācijas Jūras spēku zemūdene U33 noenkurojusies Rīgas ostā, vēsta Rus.lsm.lv.
Latvijas Nacionālie bruņotie spēki labprāt izmantoja šo notikumu, lai palepotos savā lapā Twitter.
Latvijā ierodas Vācijas bruņoto spēku zemūdene “U33”: https://t.co/nO0JvRQpDs #Nato 3Bundeswehr pic.twitter.com/nZ7NUSDejp
— NBS (@Latvijas_armija) 31 мая 2019 г.
U33 ir Vācijā ražota dīzeļelektriskā zemūdene. Eletriskais dzinējs zemūdenē tiek izmantots, lai pārvietotos bez trokšņa. Zemūdene ir vairāk nekā 50 metrus gara, 7 metrus gara un zem ūdens spēj pārvietoties ar ātrumu līdz 20 metriem – aptuveni 37 kilometri stundā.
Vācu kara zemūdene U33 ir bruņota ar 12 torpēdām.
Ministrs uz borta
Rīgas jūras līcī zemūdeni satika Latvijas patruļas kuģis "Jelgava". Līdz ar zemūdeni Latvijā ieradies arī kuģis Fehrmann. Saskaņā ar tradīciju, jūras spēku kuģi sveica viens otru un devās uz Rīgas ostu.
Vācu zemūdeni pavadīja arī Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks. No kuģa "Jelgava" viņš tika laivā nogādāts uz U33. Ceļu līdz Rīgas ostai ministrs pavadīja zemūdenes virsbūvē virs ūdens.
Pašā zemūdenē Pabriks nenokāpa. Zemūdene nenolaidās zem ūdens, jo, kā ziņots, zemūdeņu iegrimšana Latvijas ūdeņos ir aizliegta.
Zemūdenes komandieris Riko Jarške atklāja, ka parasti tās komandu veido 28 cilvēki, taču tā var uzņemt līdz 45 cilvēkus. Parasti zemūdenē līdztekus komandai ir arī citi cilvēki, piemēram, Rīgas ostā zemūdene ieradās ar studentiem un pasniedzēju uz borta.
Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks pastāstīja, ka U33 komanda ieradusies Latvijā, lai apmācītu savus jūrniekus.
Viņš atklāja, ka daļa kadetu bija lidmašīnā, vēl viena grupa ieradīsies Rīgā lidmašīnā un no Latvijas galvaspilsētas zemūdenē dosies uz treniņiem.
Rīgas ostā zemūdene U33 un kuģis Fehrmann uzturēsies līdz svētdienas vakaram.
NATO Latvijā
Iepriekš vēstīts, ka pēdējos gados NATO palielinājusi militāro mācību skaitu Baltijas valstīs. 2019.gadā Brisele ieplānojusi 102 mācības, 39 no tām bija pieejamas NATO sabiedrotajiem, 2018.gadā notika 103 mācības un 51 operācija.
Krievija kritiski vērtē NATO kontingenta pastiprināšanos pie tās robežām un alianses budžeta pieaugumu. Krievijas pastāvīgais pārstāvis NATO Aleksandrs Gruško iepriekš paziņoja, ka NATO aktivitātes mērķis austrumu flangā ir placdarma izveide spēka projicēšanai pret Krieviju.
Maskava jau vairākkārt ir norādījusi, ka nav nevēlas palielināt spriedzi attiecībās ar NATO – ne Baltijas reģionā, ne citur pasaulē, un uzsvēra, ka Krievija neplāno uzbrukumus nekādai NATO valstij. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs apliecināja, ka NATO tas ir labi zināms, taču alianse vienkārši izmanto ieganstu, lai paplašinātu tehnikas un bataljonu skaitu pie Krievijas robežām.
Taču Krievija ņem vērā NATO darbības savā militārajā plānošanā, norādīja KF ārlietu ministra vietnieks Aleksandrs Gruško.
