RĪGA, 1. jūnijs — Sputnik. Jaunais aukstais karš starp Rietumiem un Austrumiem būs neizbēgams, ja ES neizdosies saglabāt vienotību, saņemt spēkus un ietekmi, lai kļūtu par daudzpolārās pasaules saistošo posmu, portālā Sputnik Igaunija pastāstīja Aleksejs Toms.
Šo viedokli paudis ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs Āhenes pilsētā Vācijā, imperatora Kārļa Lielā prēmijas pasniegšanas ceremonijā.
"Ja vēlaties izvairīties no jauna aukstā kara... ja vēlaties izveidot patiesi daudzšķautņainu pasaules kārtību, mums ir nepieciešama apvienota un spēcīga Eiropa," teica Antoniu Guterrešs uzrunā imperatora Kārļa Lielā prēmijas pasniegšanas ceremonijā. Šis apbalvojums ik gadus tiek pasniegts politiķiem par ieguldījumu Eiropas apvienošanā.
Uzticību starptautiskajām struktūrām apdraud populisma uzplūdi, teica Guterrešs, tāpēc Eiropai nāktos uztraukties par draudiem, ko nes visā pasaulē vērojamā tendence.
ANO ģenerālsekretārs nosauca sevi par pārliecinātu eiropieti, tāpēc viņam īpaši nepieciešama Eiropas vienotība.
Eiropas Savienības sairums, pēc Antoniu Guterreša domām, "neizbēgami sagraus daudzpolāro pasauli, ko spēj vadīt likuma virsvadības princips". Viņš uzsvēra, ka demokrātiskās vērtības izrādījušās "aplenkumā, likuma virsvadības princips ir sašūpojies. Naids, rasisms un ksenofobija stimulē terorismu ar sociālo tīklu starpniecību".
Par Kārļa Lielā prēmiju
Lai arī Kārļa Lielā prēmija nav īpaši augstu novērtēta starptautiskajās politiskajās aprindās un skeptiski noskaņotās inteliģences vidū, daudzas pazīstamas personības pieņēmušas to atzinīgi.
Liela daļa vēsturnieku uzskata, ka Svētās Romas impērijas pirmais imperators (no 800.g.m.ē.) Kārlis Lielais nebija humānists, kura mērķis būtu apvienot Eiropas zemes miera un labklājības vārdā.
Drīzāk viņš bija noskaņots paplašināt savus īpašumus mūsdienu Francijas un Vācijas teritorijā tādām metodēm, kurās mūsdienu Eiropā tiktu saskatīts jebkādas tolerances trūkums, kara noziegumi, noziegumi pret cilvēci, zvērības, sadisms, nerunājot jau par patoloģisku cietsirdību.
Protams, ar laiku atmiņas par to, kā Eiropu "apvienoja" imperators Kārlis, mazliet pagaisa, taču, lai kāda būtu cieņa pret prēmijas dibinātājiem un nominantiem, tomēr šķiet apšaubāmi pasniegt to par darbiem, kas nav saistīti ar masveida asinsizliešanu un citu ticību pārstāvju iznīcināšanu.
Protams, mūsdienās Eiropa nav nospraudusi mērķi panākt vienotību ar metodēm, kādas bija pieņemtas imperatora Kārļa laikos, lai arī daži eiroskeptiķi uzskata, ka īpašas starpības nav un ieceres beigas būs līdzīgas.
