RĪGA, 30. maijs – Sputnik. Singapūra ieņem pirmo vietu mātēm un bērniem pasaules labāko valstu reitingā, saskaņā ar starptautiskās organizācijas "Glābsim bērnus" versiju.
Otrajā vietā nokļuva Zviedrija, trešo vietu savā starpā dala Somija, Norvēģija un Slovēnija.
Lietuva izrādījās 19. vietā, Igaunija un Latvija – 27. vietā, Baltkrievija – 34. vietā, Krievija – 38. vietā, Ukraina – 42. vietā. Reitinga veidotāji norāda, ka starp attīstītām valstīm, salīdzinot ar 2000. gadu, vislabāk situācija uzlabojusies Baltijas valstīs. Piemēram, Latvijā un Igaunijā bērnu mirstība samazinājusies par 70%.
Pēdējo, 176. vietu, reitingā ieņem Centrālāfrikas Republika.
Reitinga sastādīšanā tika ņemti vērā tādi rādītāji, kā bērnu mirstība vecumā līdz 5 gadiem, bērnu skaits, kuri cieš badu, neapmeklē skolu, strādā, stājas laulībās, laiž pasaulē bērnus, kļūst par vardarbīgu noziegumu upuriem vai par bēgļiem saistībā ar bruņotiem konfliktiem.
Reitinga autori norāda, ka mūsdienās dzimstošiem bērniem ir vairāk izredžu izaugt veseliem, izglītotiem un pasargātiem, ar iespēju īstenot savu potenciālu, nekā jebkad iepriekš cilvēces vēsturē. Vien pirms vienas paaudzes bērni mira divas reizes biežāk, nenodzīvojot līdz 5 gadu vecumam, par 70% biežāk tika nodarbināti un par 20% biežāk varēja būt nogalināti.
Miljoniem bērnu ir dzīvi un veseli pateicoties medicīnas un tehnoloģiju attīstībai, kuru mēs uztveram kā vajadzību. Vakcīnas bērnu slimību novēršanai un uzlabotā mātes un bērna aprūpe izglāba neskaitāmas dzīvības. Taču iespējams pati svarīgākā izmaiņa 100 gadu laikā ir tas, kā mēs uztveram bērnus.
1919. gadā, kad Eglantaina Džeba organizēja fondu "Glābiet bērnus", viņas domas par to, ka bērniem ir tiesības uz ēdienu, veselības aprūpi, izglītību un pasargāšanu no ekspluatācijas, nebija populāra ideja. 1924. gadā Nāciju Līga pieņēma Bērnu tiesību deklarāciju, kurā nostiprināja visas augstākminētās tiesības un pieprasīja, lai starptautiskā sabiedrība nostāda bērnu intereses pirmajā vietā, veicot plānošanu. 1989. gadā pieņemtā Bērnu tiesību konvencija nostiprināja uzskatu par bērniem, kā par cilvēkiem ar noteiktām tiesībām, nevis kā par rūpju un labdarības pasīviem objektiem.
Sabiedrības viedoklis par bērniem mainās lēni, bet pareizi. Arvien vairāk cilvēku domā, ka bērniem jāapmeklē skola, nevis jāstrādā fabrikās un uz lauka, un arvien vairāk valdību pieņem likumus, kuri aizliedz bērnu nodarbināšanu un bērnu laulības, un padara skolas par bezmaksas iestādēm un obligātām visiem bērniem, neatkarīgi no to dzimuma, rases vai veselības stāvokļa.
