Aizvadītajā nedēļā valdība lēma jautājumu par... Latvijas bijušo prezidentu apsardzi. Te nu atmiņā nez kāpēc ataust anekdote par Nenotveramo Džo... Sabiedrībai jautājums palika miglā tīts, jo sēde bija slēgta. Kāpēc tā? Kāpēc vajadzīgi tādi noslēpumi? Kāpēc projektu gatavo Aizsardzības ministrija? Man šķiet, sabiedrība neatteiktos no diskusijas par to, vai vajadzīga eksprezidentu apsardze tik mazā un ne īpaši ietekmīgā valstī kā Latvija? Vai tas neatgādina kaut kādu goda sardzi dzīviem cilvēkiem? Kāpēc viņi jāsargā? Tie taču nav pieminekļi!
Nu labi, es vēl varu saprast par Vairu Vīķi-Freibergu. Viņu varētu mēģināt nolaupīt jebkura jaunattīstības valsts, lai paceltu savus demokrātijas standartus un imidžu starptautiskajā arēnā. Lai viņu apsargā. Taču diezin vai kādam var ienākt prātā, ka kāds iekāros un mēģinās atriebties vai nolaupīs Valdi Zatleru, Gunti Ulmani vai Andri Bērziņu, nerunājot jau par Raimondu Vējoni. Neviens no viņiem nav ne salīdzināms ar Fidelu Kastro, pret kuru organizēti 637 atentāti, vai Džonu Kenediju. Tā jau ir kaut kāda bižutērijas fabrikas vai lietotu makaronu izstrādājumu noliktavas aplaupīšana.
Interesanti, ka likums "Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu" nosaka, ka katrā atsevišķā gadījumā lēmumu par apsardzi pēc prezidentūras beigām pieņem Ministru Kabinets, ņemot vērā drošības iestāžu slēdzienu un prezidenta posteni ieņēmušās personas viedokli. Tātad, domājams, drošības iestādes iet aptuveni pa tādas pašas loģikas ceļu, spriežot, vai nav parādījušies kādi jauni draudi "bijušajiem". Vai "Al Kaida" (vairākās pasaules valstīs aizliegts teroristiskais grupējums) nav zobs uz mūsu Gunti Ulmani? Bet ja nu kādam no "eksiem" ir paranoja? Taču pat gadījumā, ja jums ir paranoja, tas nenozīmē, ka jūs neizseko.
No otras puses, paveras neredzētas āres latviešu kinematogrāfam. Tos pašus ASV prezidentus Holivudā pastāvīgi sagūsta ķīlniekos. Iedomājieties tikai: starptautiska teroristu banda GIP pulkveža Puškina vadībā nolaupa visus bijušos Latvijas prezidentus. Un noskaidrojas, ka katrs atsevišķi viņi ir bezjēdzīgi, toties kopā tas ir draudīgs spēks. Vīķe-Freiberga pieprot džiudžitsu un vienmēr trāpa mērķī ar nazi. Guntis Ulmanis ir nepārspēts sapieris un spridzekļu meistars un piedevām – kā viņš spēlē bandžo! Andris Bērziņš prot sarunāties ar dzīvniekiem un putniem. Kad teroristi piekaļ ķirurgu Zatleru pie radiatora, viņš nogriež sev kāju un pēc tam pats to piešuj! Kases ienākumi jau pirmajā nedēļā pārsniegs visu Latvijas IKP.
Vai tiešām tādā fonā jums būs žēl kaut kādu nieka 380 tūkstošu? Tik daudz pērn izmaksāja eksprezidentu aprūpe. Galu galā prezidenti, pat "eksi" ir tādi paši valsts simboli, kā ģerbonis, himna un karogs. Ziņas par to, ka iereibuši huligāni valsts bijušajam prezidentam sarūpējuši zilu aci vai izrāvuši no rokām somiņu, nenāks par labu valsts imidžam.
Starp valsts augstākajām amatpersonām un tautu tomēr vajadzīga kaut kāda siena – apsardze. Nevienam taču nav ļauts noķengāt valsts simbolus. Pat tautai.
