RĪGA, 15. oktobris — Sputnik. Pagājušajā gadā valsts iztērējusi bijušo prezidentu dzīvokļiem un mašīnām vismaz 172 tūkstošus eiro, vēsta mixnews.lv.
Saskaņā ar likumu bijušajiem Latvijas prezidentiem pienākas pensija 85% apmērā no viņu algas un viens personīgās lietošanas automobilis. Ja bijušajam valsts vadītājam piešķirta apsardze, tad mašīnu un vadītāja pakalpojumus nodrošina Aizsardzības ministrija.
Agrāk valsts tāpat piešķīra bijušajiem prezidentiem dzīvokļus, taču 2013. gadā tika pieņemti likuma grozījumi, kuri paredzēja, ka Latvija vairs nenodrošinās bijušos prezidentus ar dzīvesvietu. Vērts atzīmēt, ka Guntis Ulmanis, Vaira Vīķe-Freiberga un Valdis Zatlers saglabāja savas tiesības dzīvokļa piešķiršanai, jo likumam, kurš tika pieņemts pirms grozījumiem, nav atgriezeniskā spēka. Turklāt garantijas šobrīd tiek nodrošinātas tieši šiem trim bijušajiem prezidentiem. Andris Bērziņš pēc aiziešanas no amata atteicās no visiem atvieglojumiem.
2016. gadā Ulmaņa mašīnai tika iztērēti 57 035 eiro. Izdevumos ietilpst mašīnas īre, benzīns, remonts, tehniskā apkalpošana un šofera alga. Savukārt gada laikā Ulmaņa dzīvokļa uzturēšana (īre un apkalpošana) valts kasei izmaksāja 15 266 eiro. Vīķes-Freibergas dzīvoklim gada laikā tika iztērēti 74 029 eiro, savukārt Zatlera dzīvoklis izmaksāja 25 851 eiro.
2017. gadā izdevumi bijušo prezidentu aizsardzībai tika iekļauti Militārās policijas kopējā budžetā, kurš sastāda 1 miljonu 364 tūkstošus eiro.
Iepriekš Aizsardzības ministrijā paziņoja, ka Valsts iepirkumu centrs izsludināja jauna luksus klases automobiļa īres un pilna servisa konkursu, lai nodrošinātu bijušās prezidentes Vīķes-Freibergas aizsardzības funkcijas. Automobiļa īres līgums iekļauj sevī tehnisko apkalpošanu, remontu un apdrošināšanu. Vēlāk iepirkuma procedūra tika apturēta, lai precizētu mašīnas tehnisko specifiku.
Gunti Ulmani izvēlējās 1993. gadā, un viņš kļuva par pirmo prezidentu pēc Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas. Godpilno amatu Ulmanis ieņēma divus termiņus un atstāja to 1999. gadā. Vērts atzīmēt, ka 1995. gadā valsts vadītājs atteicās no algas paaugstināšanas. Pēc Ulmaņa prezidenta krēslu ieņēma Vaira Vīķe-Freiberga, kura arī pavadīja tajā divus termiņus — no 1999. līdz 2007. gadam. Pēc Vīķes-Freibergas par Latvijas prezidentu kļuva Valdis Zatlers, viņa prezidentūra ilga tikai vienu termiņu — no 2007. gada līdz 2011., kad viņu nomainīja Andris Bērziņš, kurš tāpat bija prezidents tikai viena termiņa laikā — līdz 2015. gadam
