RĪGA, 26. maijs — Sputnik. Starptautiskais Jūras tiesību tribunāls izteicis prasību Krievijai atbrīvot Ukrainas kara jūrniekus un kuģus, kas tika aizturēti Kerčas šaurumā, informēja RIA Novosti, atsaucoties uz tribunāla priekšsēdētāja Čžina Hona vārdiem.
Pie tam lēmumā norādīts, ka tribunāls neuzskata par nepieciešamu pieprasīt jūrnieku kriminālvajāšanas pārtraukšanu Krievijā un atteikšanos no jaunu lietu ierosināšanas. Hamburgas tribunāla lēmums ir galīgs un obligāts izpildei strīdā iesaistītajām pusēm.
Kijeva nosauca tribunāla lēmumu par "īstu uzvaru" un paziņoja, ka sagaida no Maskavas tā pilnu un ātru izpildi.
Krievija tiesvedībā nepiedalījās – tā iepriekš paziņoja, ka Ukrainas prasības izskatīšana nav tribunāla jurisdikcijā.
Maskavas reakcija
Tribunāla lēmumu komentēja Krievijas Ārlietu ministrija. Resors norādīja, ka Kerčas šaurumā notikušā incidenta atrisināšanā izslēgta iespēja izmantot ANO 1982.gada Konvenciju par jūras tiesībām.
Diplomāti uzsvēra, ka Krievija konsekventi aizstāvēs savu pozīciju, tostarp arī jautājumā par to, ka strīdīgās situācijas izskatīšana nav arbitrāžas jurisdikcijā.
"No tās rašanās bija iespējams izvairīties, ievērojot Krievijas likumdošanas prasības, kas attiecas uz kuģniecību šajā rajonā. Aicinām Ukrainas pusi turpmāk rīkoties šādā veidā," teikts komentārā.
Jurista viedoklis
Starptautiskā Jūras tiesību tribunāla lēmumam nav juridiska spēka Krievijas acīs, aģentūrai RIA Novosti norādīja jurisprudences un politoloģijas zinātņu kandidāte, KF prezidenta Krievijas Tautsaimniecības un valsts dienesta akadēmijas docente Kira Sazonova.
Viņa paskaidroja, ka Krievija, parakstot dokumentu par šī tribunāla nodibināšanu un ANO Jūras tiesību konvenciju, sniegusi būtisku atrunu: Hamburgas tribunāla jurisdikcija nebūs tai saistoša, ja lieta skars valsts nacionālo suverenitāti un drošību.
"Tas ir, mēs nevaram ļaut tribunālam, kas ir visai utilitāra iestāde un nodarbojas ar kuģošanas, zvejniecības un tā tālāk jautājumiem, - mēs nevaram ļaut šai iestādei lemt jautājumus, kas saistīti ar suverenitāti un nacionālo drošību," uzsvēra Sazonova.
Viņa atzīmēja, ka pēc Krimas atkalpievienošanās Krievijai viss, kas skar Kerčas šaurumu, attiecas uz iekšējās suverenitātes jautājumiem.
"Tāpēc tribunāls mums nav vajadzīgs, un mēs absolūti iekļaujamies minētajā atrunā," viņa secināja.
Incidents Kerčas šaurumā
Iepriekš vēstīts, ka 2018. gada 25. novembrī Krievijas Federālā drošības dienesta robežsardzes dienests reģistrēja Melnajā jūrā trijus Ukrainas JKS kuģus – "Nikopoļ", "Berdjansk" un "Jani Kapu". Peldlīdzekļi bez iepriekšēja paziņojuma šķērsoja KF valsts robežu un devās Kerčas šauruma virzienā.
Ukrainas peldlīdzekļi tika aizturēti un nogādāti Kerčas ostā, to ekipāžas un Ukrainas drošības dienesta darbinieki, kuri atradās uz kuģiem, tika arestēti par KF valsts robežas pārkāpšanu.
Pēc incidenta Ukrainas un vairāku rietumvalstu valdības nepamatoti apsūdzēja Krieviju par "agresiju" un pieprasīja nekavējoties atbrīvot aizturētos Ukrainas pilsoņus.
Krievija, atbildot uz apsūdzībām, publicēja dokumentālas liecības, kas pierāda: Ukrainas JKS kuģi iebruka KF teritoriālajos ūdeņos ar mērķi slepus nokļūt Azovas jūrā cauri Kerčas šaurumam, tas ir, neinformējot Krievijas varasiestādes par savām darbībām.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins norādīja, ka incidenta laikā KF robežsargi rīkojās atbilstoši instrukcijām valsts robežas apsardzes jautājumā.
