RĪGA, 9. marts – Sputnik. Vācijas kanclere Angela Merkele atteicās no ASV viceprezidenta Maika Pensa lūguma nosūtīt vācu karakuģus Kerčas šaurumā. Par to vēsta aģentūra Bloomberg, atsaucoties uz pārrunām tuviem informācijas avotiem.
Incidents notika 16. februārī Minhenes Drošības konferencē. Kā tiek atzīmēts, atteikumā kanclere atsaucās uz Ukrainas prezidenta Petro Porošenko pozīciju.
Kā apgalvo aģentūra, Vašingtona tādējādi centās "parādīt [Krievijas prezidentam Vladimiram] Putinam, ka rietumu spēki neatteiksies no savas piekļuves šiem ūdeņiem".
Kā tiek ziņots, Merkele iepriekš bija gatava kopā ar Franciju "nosūtīt konvoju" cauri Kerčas šaurumam kā vienreizēju manevru, taču Porošenko paziņoja, ka "ar to ir par maz, lai atrisinātu problēmu", jo vēlas, lai šaurums "būtu atvērts pastāvīgi".
Francija, pēc nenosauktu informācijas avotu datiem, arī atteikusies palīdzēt Vašingtonai idejas īstenošanā, nosaucot to par "nevajadzīgu provokāciju".
Kā tiek atzīmēts rakstā, Minhenes Drošības konferencē eiropieši nebija Vašingtonai pretimnākoši ne vien Kerčas šauruma jautājumā, bet arī "stabilitātes nodrošināšanā" Sīrijā pēc ASV aiziešanas un atteikumā no "Irānas kodola darījuma".
Ukrainas provokācija Kerčas šaurumā
Ukrainas JKS kuģi "Bedjansk", "Ņikopoļ" un "Jani Kapu" 25. novembrī vairāku stundu garumā bīstami manevrēja īslaicīgi slēgtā Krievijas akvatorijā, nereaģējot uz Krievijas kuteru un kuģu likumīgām prasībām.
Ar ieroču izmantošanu Ukrainas JKS kuģi tika aizturēti, uz klāja izrādījās 24 ukraiņu karavīri, tostarp UDD darbinieki, kuri saskaņā ar Krievijas FDD datiem, koordinēja provokāciju. Ukrainas militārpersonām izvirzītas apsūdzības nelikumīgā Krievijas Federācijas valsts robežas šķērsošanā.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins nosauca incidentu Kerčas šaurumā par iepriekš sagatavotu provokāciju, kuru Porošenko izmantoja kā ieganstu kara stāvokļa ieviešanai Ukrainā prezidenta vēlēšanu gaidās. Turklāt Krievijas līderis norādīja, ka Krievijas FDD robežsargi veica savu valsts robežas aizsargāšanas tiešos pienākumus.
