RĪGA, 22. maijs – Sputnik. Ekonomikas ministrija pasūtīja konkursu 464. sērijas, jeb tā dēvētā lietuviešu projekta namu tehniskā stāvokļa ekspertīzes veikšanai, vēsta Latvijas Radio 4 raidījumā "Doma laukums".
Vairumam sērijveida namu normatīvais kalpošanas termiņš beigsies pēc 10-15 gadiem, taču lietuviešu projekta ieteicamais ekspluatācijas termiņš beidzas jau pēc gada. Situāciju apgrūtina arī tas, ka dzīvokļos masveidā tika veikti nesošo sienu pārplānojumi: tika iekārtotas jaunas durvju ailes un arkas, turklāt, tika būvētas jaunas sienas starp istabām, kuras spiež uz zemāk esošiem stāviem. Šīs darbības ietekmējušas nesošās konstrukcijas.
Ministrija vēlas noskaidrot sērijveida daudzīvokļu namu nesošo konstrukciju un to savienojumu mezglu stāvokli un, tādējādi, piedāvāt attiecīgus tehniskus risinājumus, lai palīdzētu iedzīvotājiem un namu pārvaldniekiem parūpēties par ēku drošību un ilgmūžību – nepieciešamības gadījumā renovēt tās vai nostiprināt konstrukcijas. Agrāk šāda veida pārbaudes netika veiktas sistemātiski.
Katras konkrētas mājas ekspertīzes iedzīvotājiem nāksies pasūtīt par saviem līdzekļiem, viņiem tiks sniegta tikai metodika, saskaņā ar kuru tik vērtēta māja. Pirmā ekspertīze būs gatava gada beigās.
Šobrīd jāizanalizē 464. sērijas namu un to savienojuma mezglu stāvokli un, attiecīgi, jāpiedāvā tehniski risinājumi, paziņoja Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas nodaļas vadītājs Mārtiņš Auders.
"Ekspertiem būs jāizveido metodika, atbilstoši kurai būs jāpārbauda šie nami. Līdz ar konkrētu vietu analīzi konstrukcijās metodikai jāsniedz iespēja saprast, vai māja ir remontējama. Nojaucama – nē, laikam, nē. tas ir mīts, ka šie nami pēc ekspluatācijas termiņa beigām nav lietojumam derīgi."
Pēc Audera sacītā, pārbaužu gaitā noskaidrosies tādas lietas, kā ēkas nolietojums, atsevišķu komunikāciju stāvoklis, piemēram, lietus noteku stāvoklis.
Pēc būvinženiera Jura Birša domām, vislielākās bažas vecajos paneļu namos rada savienojuma šuves:
"Man lielākās šaubas ir par metālisko daļu savienojumiem, ieliekamajām detaļām – tās rūsē, lai arī kā mēs necenstos. Turklāt, gados, kad tas tika būvēts, tie netika cinkoti, tie vienkārši bija metāliski, tos pēc tam ķīmiski apstrādāja – ar laku vai krāsu. Tas nav tik droši. Savienojošie elementi ir vistrauslākie."
Kaut gan nesen galvaspilsētas lielākais namu pārvaldnieks "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) veica izvēles šuvju pārbaudi, un noskaidrojās, ka paneļu savienojumi ir normālā stāvoklī, apgalvo RNP valdes priekšsēdētājs Aivars Gontarevs:
"Tāpat mēs veicām vienu eksperimentu ar šuvju atvēršanu, un, ja skatās pavisam dziļi, tad šīs vietas nemaz nav tik sliktas. Šajā stadijā valstij vēl nav par vēlu izstrādāt programmu un atjaunot. Kāpēc? Konstrukcijas elementi vēl ir normālā stāvoklī, un mājas vēl kalpos, ja ar šo jautājumu nodarbosies tagad. Tās nostāvēs vēl 50, 60 un 70 gadus."
Iespējams, pārbaudes laikā atsevišķas mājas izrādīsies kritiskākā stāvoklī, un tad Būvvaldei nāksies pieņemt lēmumu par to turpmāko likteni. Kaut gan ekspluatācijas termiņa beigas vēl nenozīmē, ka māja nav derīga dzīvošanai, saka Būvvaldes pārstāvis Edgars Butāns:
"Jāņem vērā nianses – ja beidzas plānotais ekspluatācijas termiņš, tas vēl automātiski nenozīmē, ka ēka vairs nevar tikt ekspluatēta. Vienīgais dokuments, pēc kura var vadīties, lemjot par ēkas ekspluatāciju, ir detalizēta ēkas tehniskā izmeklēšana."
Padziļinātas namu tehniskā stāvokļa pārbaudes, saskaņā ar Ministru Kabineta noteikumiem, jāveic, kad pienāk mājas ekspluatācijas termiņa beigas, pastāstīja inženiere, RTU pārstāve Laimdota Šnīdere:
"Aprakstīta gan kārtība, kā jāizmeklē māja, gan kas ir jādara, ja šis termiņš tuvojas beigām. Jāpasūta speciālistam, būvinženierim tehniskā izmeklēšana. Un pēc šīs atskaites par izmeklēšanu jāizpilda viss, ko viņš tajā būs ierakstījis."
Saskaņā ar atsevišķiem datiem, paneļu namu ekspluatācijas termiņš sastāda 60 gadus, bet pēc citiem – 150 gadus. Saskaņā ar Rīgas būvvaldes datiem, lietuviešu projekta namu stāvoklis nav ideāls, bet nav arī kritisks. Un, pēc būvvaldes vadītāja Ingus Vircava domām, namu stāvoklis tiešā veidā ir atkarīgs no tā, kā tie tiek apsaimniekoti.
"Galvenais ir tas, ka katru namu īpašniekam ir jāuztur. Ja viņš to uzturēs, tad šis nams nostāvēs vēl simts gadus."
Ja ēkai būs nepieciešams remonts, tas jau ir cits plaši apspriežams jautājums, saka ministrijā. Netiek izslēgts, ka nāksies piesaistīt Labklājības ministrijas resursus, lai sniegtu palīdzību maznodrošinātajiem nama remontdarbu apmaksai.
