RĪGA, 21. maijs — Sputnik. Latvijas bāriņtiesa atņēmusi tēvam divus civillaulībā dzimušos bērnus, kuru aizbildniecību viņš nebija paspējis noformēt. Bērni nonāca patversmē, kur pie viņiem sāka nākt cita ģimene. Likumu nezināšanas dēļ bērni tagad atsakās runāt ar tēvu krieviski "pagaidu" latviešu "vecāku" aizliegumu dēļ, viņu vecmāmiņai pēkšņi "parādījušās" fobijas no valsts iestādēm, bet tēvam nāksies gaidīt gadu, kamēr tiks izlemts jautājums par vecāku tiesībām, raksta izdevums "Vesti".
Par sarežģīto situāciju krieviski runājošo ģimenē izdevumam pastāstīja Sabiedriskās vecāku kustības "Dzimta" aktīviste Jeļena Korņetova.
Pēc viņas vārdiem divi bērni dzimuši civillaulībā, taču tēvs nav noformējis aizbildniecību. Pēc kāda laika bērnu māte sāka lietot alkoholu, bērni viņu gandrīz neinteresēja, bet pēc tam sieviete vispār aizbrauca dzīvot uz Angliju. Par bērniem rūpējās viņu tēvs un vecmāmiņa no tēva puses. Pārējie bērnu radinieki (izņemot māti) dzīvo labklājībā, ģimenei ir apstākļi gan bērnu izmitināšanai, gan viņu finansiālajam nodrošinājumam.
Bāriņtiesa nolēma atņemt mātei vecāku tiesības, un parādījās jautājums, pie kā viņi paliks. Noskaidrots, ka bērnu tēvs, šķiroties no mātes, nav noformējis aizbildniecību pār viņiem, to nav izdarījusi arī vecmāmiņa – radinieki uzskatījuši par pašsaprotamu, ka, atņemot vecāku tiesības mātei, bērni automātiski paliek kopā ar viņu tēvu.
"Daudzi vecāki nezina, ka saskaņā ar likumu nekur nefigurē jēdziens "vecāku tiesības", bet gan "aizbildņa tiesības". Nekādas konspiroloģijas: valsts atklāti saka, ka bioloģiskie vecāki pēc bērna piedzimšanas juridiski kļūst par viņa aizbildņiem. Tāpat kā aizbildņi var būt arī citi cilvēki, nevis valsts sistēmas darbinieki," skaidro Korņetova.
Bērni nonāca aprūpes iestādē, viņu vecmāmiņai, kura pretendēja uz aizbildniecību, kādu laiku pat nebija pieejama informācija par to, kurā patversmē viņi atrodas.
"Kad vecmāmiņa beidzot noskaidroja, kur ir bērni, viņa tos nekavējoties apmeklēja. Patversmes strādnieki, redzēdami, kā viņa visu laiku uztraucas un raud, teica: nenāciet tāda pie bērniem, vispirms nomierinieties, atpūtieties, ejiet pie psihologa. Viņa gāja prom. Tomēr šajā iestādē apgalvo, ka vecmāmiņai ieteikts biežāk apmeklēt bērnus, bet viņa to nedarīja," stāsta Korņetova.
Vēl jo vairāk, sieviete aizgāja pie psihologa un beidzot saņēma atzinumu, ka viņai esot dažādas fobijas, piemēram, pret "valsts iestādēm", un tāpēc viņa nevarot tikt galā ar bērniem. Tad vecmāmiņa veica neatkarīgu ekspertīzi, kas pilnībā atspēkoja Bāriņtiesas psihologa secinājumus. Taču bērnu vecmāmiņa uzticējās citiem cilvēkiem tik lielā mērā, ka sākumā parakstīja visus dokumentus, ko viņai deva tiesā, jo tur apgalvoja, ka tā ir tikai formalitāte un bērni joprojām paliks kopā ar viņu un tēvu.
Kā noskaidrojās, kamēr vecmāmiņa un tēvs centās noregulēt aizbildnības jautājumus, pie bērniem patversmē sāka ierasties cita ģimene – divas vai trīs reizes nedēļā. Šīs vizītes beidzās ar to, ka bērniem jaunie "vecāki" tagad liedz runāt ar tēvu un vecmāmiņu dzimtajā valodā.
"Piemēram, kad kopējo, tiesas atļauto tikšanos laikā vecmāmiņa centās sazināties ar bērniem krieviski, jaunatklātais aizbildnis, kurš pretendē uz bērniem, viņai uzradīja: runājiet valsts valodā! Savukārt eksperti bāriņtiesā sniedz atzinumu: bērni izjūt stresu, jo ar viņiem runā krieviski, lai gan viņi "dzīvo latviešu vidē". Taču bērni ir krievi un no krievu ģimenes!" teica Korņetova.
Korņetova stāsta, ka bērnu vecmāmiņa vērsās pēc palīdzības tikai neilgi pirms lēmuma par bērnu galīgo izņemšanu pārsūdzēšanas termiņa beigām.
"Tiesības vecākiem vēl nav atņemtas, bet tikai apturētas – uz gada pārbaudes laiku. Saskaņā ar likumu šī gada laikā gan aizbildņiem, gan Bāriņtiesas darbiniekiem, gan sociālajiem dienestiem ir pienākums veicināt saikni ar ģimeni," stāsta Korņetova.
Pēc viņas vārdiem, lieta ir ļoti sarežģīta un nav iespējams garantēt, ka bērni atgriezīsies ģimenē. Viņa uzsvēra, ka sociālie dienesti un bāriņtiesa ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropā kļūst arvien skarbāki un atsaukt viņu risinājumus kļūst arvien sarežģītāk.
