RĪGA, 20. maijs — Sputnik, Jevgēņijs Ļeškovskis. Bijušo Rīgas un Rīgas rajona Kārtības policijas priekšnieku Alekseju Roščinu cenšas iebāzt aiz restēm par avāriju, kas iekļaujas sarežģītā, krāpnieciskā shēmā.
22. maijā Augstākajā tiesā tiks skatīta kasācijas sūdzība un tiks izlemts, vai pulkvežleitnants Aleksejs Roščins ir vainīgs avārijā, kurā viņš tikai ar automašīnu aizķēra bērnu, kas skrēja pāri ceļam tumsā neatļautā vietā.
Bērns – Rūdolfs Pogoda – toreiz savas vainas dēļ guva galvas traumu, bet drīz vien, pēc pavisam īsas ārstēšanās, jau piecēlās kājās, tagad turpina apmeklēt skolu, priecājas par dzīvi un nepavisam nelīdzinās invalīdam. Tajā pašā laikā viņa māte Inga apgalvo, ka Rūdolfs palicis "kroplis uz visu mūžu". Dīvainā veidā viņa organizēja shēmu, lai savāktu līdzekļus rehabilitācijai, bet tagad cenšas panākt Roščina iebāšanu aiz restēm un saņemt no viņa "morālo kompensāciju" 30 000 euro apmērā.
Avārija, kurai nevajadzēja notikt
Par šo lietu mēs jau rakstījām. Taču atgādināsim vēlreiz. Alekseja Roščina lietu vairākās tiesās skata jau sešus gadus. 2013. gada decembrī viņš pēc darba ar automašīnu, kurā atradās arī pasažieri, brauca caur Saulkrastiem, kad ārā jau bija satumsis, un pēkšņi ar lukturi aizķēra bērnu – to pašu Rūdolfu.
Rūdolfs toreiz izskrēja no mājas pagalma un metās pāri ceļam, bet ne pa gājēju pāreju. Viņš šķērsoja brauktuvi pa īsāko ceļu – neatļautā vietā. Rūdolfs runāja pa mobilo telefonu, neskatījās apkārt, izskrēja uz ceļa no tumsas uz slikti apgaismotas ielas daļas. Gluži loģiski, ka Aleksejs Roščins bērnu ieraudzīja un brīnumainā kārtā paspēja strauji nobremzēt, tāpēc tikai ar priekšējo lukturi aizķēra Rūdolfa kāju.
Lai gan trieciens nebūt neizrādījās stiprs, Rūdolfs aizlidoja sānis un atsitās ar galvu pret metāla nožogojuma malu – drošības barjeru – pie ceļa. Tad zēns zaudēja samaņu, bet Aleksejs, nobremzējis un izlēcis no automašīnas, tūlīt pat izsauca "ātros". Skolnieku aizveda uz tuvāko slimnīcu Rīgā, un jau pavisam drīz viņu izrakstīja, nosūtīja mājās, jo ne viņa veselībai, ne vēl jo vairāk dzīvībai briesmas nedraudēja.
Kāja te saīsinās, te pagarinās – un nekādas mistikas
Pēc būtības Aleksejam Roščinam par avāriju, kas notika ne viņa vainas dēļ, pat sodu nebūtu par ko izrakstīt. Sākumā tam piekrita arī Rūdolfa māte Inga, bet pēc tam viņa pēkšņi savu viedokli mainīja. Sākumā viņa, personīgi tiekoties ar Alekseju, pieprasīja naudu – 1000 eiro, bet pēc tam tā pamatīgi visu aizsāka, un tāpēc tagad visiem no šīs situācijas ir grūti izkļūt.
Lai gan Inga Pogoda pati nemaz neatradās avārijas vietā, sākumā viņa piekrita, ka taisnība: viņas bērns šķērsojis ielu neatļautā vietā, bet pēc tam apgalvoja, ka bērns atradies uz gājēju pārejas, automašīna burtiski lidojusi un ar pilnu ātrumu notriekusi Rūdolfu. Lai gan, kā pierādīja neatkarīga ekspertīze, ja automašīna būtu braukusi ar lielāku ātrumu, Rūdolfa jau sen vairs nebūtu šaisaulē.
Vēlāk Pogoda paziņoja, ka galvas traumas dēļ Rūdolfam… it kā esot sākusi saīsināties viena kāja. Bez jokiem! Pirms kāda laika viņa no kāda privāta Latvijas fonda esot saņēmusi 15 000 eiro Rūdolfa rehabilitācijai Slovākijā. Labi, atradās krietni un naivi ļautiņi, kas viņai saziedoja naudu, bet pirms dažām dienām, 11. maijā, LTV raidījumā "Panorāma" rādīja sižetu, kurā stāstīja, ka Rūdolfs daudz laika pavadījis ratiņkrēslā, varēja palikt par invalīdu uz mūžu, un tikai Slovākijas speciālisti dažu dienu laikā savedīs viņa veselību kārtībā.
Bet pēc tam, kā noskaidrojās dažas dienas pēc LTV sižeta, notika brīnums: pavisam īsās rehabilitācijas laikā Rūdolfam tika sadziedēta galva un izstiepās kāja, kura pirms tam it kā saīsinājās. Nu labi, Slovākija nav Latvija, tur noteikti notiek brīnumi arī medicīnā, lai gan patiesībā viss ir ļoti nopietni.
Ņirgāšanās par visu tiesībaizsardzības sistēmu
"Kamēr visus šos gadus vilkās tiesvedība, mēs ar lieciniekiem ne reizi vien redzējām Rūdolfu kopā ar mammu. Vēl pirms brīnumiem Slovākijā viņš gāja viegli, gandrīz palēkdamies, un nekliboja, nebrauca nekādā ratiņkrēslā. Turklāt, lai gan māte apgalvo, ka viņam bijusi briesmīga galvas traumu, Rūdolfs turpināja mācīties skolā, turklāt tajā pašā, kur iepriekš, nevis specializētajā, un pat apmeklēja fizkultūru, par ko, starp citu, pavisam atklāti pavēstīja televīzijas sižetā," Sputnik korespondentam stāsta Aleksejs Roščins.
Mēs jau tīmekļvietnē stāstījām, kā pulkvežleitnants visus šos gadus tiesājies, kā ar viņu "lietu centās atrisināt" Rīgas rajona prokurors Dž. Pooks (kurš, starp citu, ar Alekseju Roščinu savulaik strādāja vienā ēkā), kā viņš sarunāja visdažādākās ekspertīzes avārijas vietā. Bet tagad Alekseju gaida jauns pārbaudījums – 22. maijā Augstākajā tiesā. Starp citu, acīmredzot publikācijas Sputnik tīmekļvietnē pamudināja tiesnešus ātrāk izskatīt pulkvežleitnanta kasācijas sūdzību.
"Es uzskatu, ka esmu sastapies ar krāpniekiem, kuri uz avārijas rēķina tagad cenšas uzlabot savu materiālo situāciju. Visiem skaidrs (jo īpaši ārstiem, kuri 2013. gadā pavisam neilgi ārstēja Rūdolfu), ka zēnam nekādā gadījumā šīs avārijas dēļ nebija lemts kļūt par invalīdu. Turklāt pat minētajā televīzijas sižetā, kurā parādīts, ka Rūdolfs dodas uz rehabilitāciju Slovākijā, ir redzams, ka zēns nepavisam nelīdzinās invalīdam: rokas netrīc, kājas ir vienāda garuma, un viņš neklibo," stāsta Aleksejs Roščins.
Viņaprāt, šī lieta, kuru tiesas izskata jau sešus gadus un kura ir nonākusi līdz Augstākajai tiesai, ir ņirgāšanās par visu tiesību aizsardzības sistēmu, kas iekritusi prasmīgā krāpnieku slazdā.
Mēs sekosim šai smagajai lietai, un, spriežot pēc visa, 22. maijā tā nebeigsies.
