RĪGA, 18. aprīlis – Sputnik. Visiespējamākais Latvijas prezidenta kandidāts Egils Levits vienlaikus sniedzis vairākas intervijas, kurās izvērtēja savas izredzes tikt ievēlētam, pastāstīja par savu Latvijas un Krievijas attiecību vīziju, kā arī pauda savu viedokli jautājumā par īpašuma atgriešanu ebrejiem un citiem tematiem.
Valdības koalīcijas partijas vienojušās izvirzīt Latvijas prezidenta kandidātos ES Tiesas tiesnesi Egilu Levitu. Ja Saeimas deputāti nobalsos tā kā vienojās, Levits Latvijas prezidenta vēlēšanās varētu iegūt vismaz 55 deputātu balsis ar 51 balsu nepieciešamību ievēlēšanai šajā postenī.
Labas izredzes
Pats Levits vērtē savas izredzes kļūt par Latvijas prezidentu kā "ļoti labas", kaut gan Zaļo un zemnieku savienība un "Saskaņa" neatbalstīs viņu, vēsta Mixnews.
Levits nosauca sevi par nacionālu liberāli, un norāda, ka "ir nepieciešams nedaudz no visām ideoloģijām ". "Modernā, globalizētā valstī nacionālā identitāte ir svarīga un kļūst vēl svarīgāka kā līdz šim," pateica Levits.
Pēc viņa sacītā, ja viņš tiks ievēlēts par Latvijas prezidentu, viņš negrasās kopēt neviena no iepriekšējo prezidentu stiliem. Viņš atzīmē, kā būšot lietišķa stila prezidents, kā arī norāda uz savu spēju lekcijās komplicētas lietas pastāstīt saprotami.
Nav patstāvīgas politikas attiecībās ar Krieviju
Tāpat iespējamais prezidenta kandidāts komentēja Igaunijas prezidentes Kersti Kaljulaidas vizīti Maskavā, kur viņa tiekas ar Krievijas līderi Vladimiru Putinu, vēsta LNT.
Levits uzskata, ka Kaljulaida pirms tikšanās ar Putinu, acīmredzot, izvērtēja situāciju savā valstī un pieņēma attiecīgu lēmumu. Taču Latvijai tuvākajā laikā prezidentu tikšanās nebūs aktuāla, kaut gan pilnībā izslēgt pārrunu iespēju augstākajā līmenī nedrīkst.
"Es domāju, ka Latvijas ārpolitikas stiprums ir tas, ka Latvijas ārpolitika vienmēr ir kontekstā ar Eiropas kopējo ārpolitiku. Tas nozīmē multilaterālismu. Es domāju, ka Latvijas politika attiecībā uz Krieviju ir jāskata kontekstā, un es domāju, ka patlaban diez vai šāda veida izgājiens vieniem pašiem būtu piemērots," pateica Levits, piebilstot, ka Latvija ir daudz spēcīgāka kā Eiropas Savienības dalībvalsts, nevis pati par sevi.
Restitūcijas jautājums
Tāpat Levits komentēja jautājumu par Holokausta laikā atņemto īpašumu atgriešanu ebrejiem. Pēc viņa sacītā, "restitūcijas laiks ir beidzies".
"Es domāju, ka Latvijā antisemītisms pastāv tādā gruntsūdens līmenī. Daļai sabiedrības aizvien esot tumsonīgi uzskati par sazvērestības teorijām," pateica Levits.
Marta sākumā atkal augšā tika celts jautājums par īpašumu atgriešanu ebreju kopienai, kuri tika atņemti Holokausta laikā. Pēc ilgām un karstām diskusijām, un pat Tieslietu ministra atkāpšanās no amata, pirms diviem gadiem Saeima atdeva Ebreju kopienu padomei piecas ēkas, kuras piederēja ebreju kopienai pirms Otrā pasaules kara. Šobrīd notiek 275 ēku vērtības noteikšana, lai tuvākajā laikā, iespējams, maijā to varētu iesniegt Saeimā ievēlētajām politiskajām partijām.
Ebreju īpašumu restitūcija ir iekļauta valdošās koalīcijas partiju sadarbības līgumā kā jautājums, kuru iespējams iesniegt Saeimas izskatīšanai, neatkarīgi no partneru viedokļa. "Attīstībai/Par!" piedāvā atrisināt šo jautājumu, taču politisko spēku vairākums un premjerministrs Krišjānis Kariņš atturas.
