RĪGA, 18. maijs — Sputnik. Krievijas delegācijas balsstiesības Eiropas Padomes sēdēs apstiprinātas ar EP dalībvalstu ārlietu ministru deklarāciju, jautājums par to atjaunošanu jālemj Eiropas Padomes Parlamentārajai asamblejai (EPPA).
Piektdien, 17. maijā, sēdē Helsinkos lielākā daļa EP dalībvalstu pārstāvju atbalstīja deklarāciju par to, ka visiem EP locekļiem nepieciešamas vienlīdzīgas tiesības uz darbu tā galvenajās struktūrās. Formāli tas nozīmē, ka Krievija tagad varēs atkal balsot EP sēdēs.
Lavrovs: deklarācija apstiprinājusi EP statūtu nolikumus
Aģentūra RIA Novosti informēja, ka Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs EP sēdē Helsinkos atzīmēja: Krievija cer, ka EP ministru komitejas lēmums par delegāciju līdztiesību tiks izpildīts.
"Mēs ļoti augstu vērtējam to, ka mūsu konsekvento līniju taisnīguma atjaunošanai atbalstīja gan Eiropas Padomes ģenerālsekretārs, gan atbildīgu dalībvalstu delegācijas. To izrādījās vairākums. Rezultātā šodien tika pieņemts lēmums, kas precīzi apstiprināja: tāpat kā norādīts statūtos, visām Eiropas Padomes valstīm ir vienādas tiesības un saistības. Pēc būtības, tas paver ceļu pašreizējās krīzes pārvarēšanai, ko radījis EPPA prettiesiskais lēmums," norādīja politiķis.
Lavrovs piezīmēja, ka EPPA kārtējā sesija notiks jūnijā, un, iespējams, tieši tad tiks pielikts punkts situācijā, kad Krievijas delegācija nevarēja pilntiesīgi piedalīties asamblejas darbā.
Jautājumi Krievijas un EPPA starpā vēl ir palikuši
Jāpiebilst, ka Eiropas Padomes lēmums nav radījis ažiotāžu Maskavā. Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs uzsvēra, ka Krievijas pozīcija vienmēr ir bijusi izsmeļoša, saprotama un konsekventa.
Krievijas Valsts domes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētājs Leonīds Sluckis piezīmēja, ka EP pieņemtā deklarācija nav "izrāviens" un vēl joprojām neizlemj galveno jautājumu, ko uzdevusi Krievija.
Pēc viņa domām, Helsinku lēmums bija "sagaidāms", ņemot vērā vēlmi nepieļaut Krievijas izstāšanos no Eiropas Padomes. Sluckis uzsvēra, ka vēl joprojām nav izpildīts Maskavas noteikums jautājumā par diskriminējošo normu izslēgšanu par pilnvaru vai to daļas anulēšanu EPPA reglamentā valstu delegācijām, ko izveidojuši nacionālie parlamenti.
Neizdodas lamāt Krieviju ar tukšu vēderu
2014. gadā Krievijas delegācijai atņēma balsstiesības un virkni pilnvaru Eiropas Padomes Parlamentu asamblejā (EPPA) sakarā ar situāciju Ukrainā un Krimas atpakaļpievienošanos Krievijai. Jautājums par pilnvaru atgriešanu Maskavai tika apspriests divas reizes, taču gala lēmums pieņemt netiks, savukārt sankcijas tika pastiprinātas.
2017. gadā KF, viens no lielākajiem Eiropas Padomes finansētājiem, atteicās maksāt dalības maksu līdz brīdim, kamēr Krievijas delegācijas tiesības netiks pilnībā atjaunotas. Balsstiesību atņemšana Krievijai noveda pie finansiālas krīzes pašā Eiropas Padomē. Piemēram, EP ģenerālsekretārs Turbjorns Jaglands paziņoja, ka EP nevar arī turpmāk samazināt darbinieku skaitu finansiālās krīzes rezultātā.
Iepriekš EP vadība norādīja, ka Maskavai jāsedz maksājumu parāds aptuveni 60 milj. eiro apmērā, taču Maskava uzskata, ka EP prasība nav izpildāma līdz brīdim, kad tiks atceltas pret Krievijas delegāciju vērstās politiskās sankcijas.
