RĪGA, 16. maijs — Sputnik. Polijā kuģošanas kanāla būvdarbu gaitā Baltijas strēlē tika konstatētas dzintara nogulas, kuru kopējais apjoms sasniedz aptuveni 1,4 tonnas. Taču rentabla ir tikai vienas atradnes izstrāde, tātad lielākā daļa atrastā dzintara paliks zemē, pastāstīja republikas jūras saimniecības un iekšējās kuģniecības ministrs Mareks Grubarčiks preses konferencē.
Dziś w ministerstwie odbyła się konferencja prasowa nt. wyników analizy obecności bursztynu na miejscu #PrzekopMierzei Wiślanej. Min. @marekgrobarczyk poinformował, że odkryto tam dwa złoża, gdzie szacunkowo znajduje się 1400 kg bursztynu wartego ok. 1,5 mln złotych. pic.twitter.com/Xapn0CLyTa
— Min. Gospodarki Morskiej i Żeglugi Śródlądowej (@MGMiZS_GOV_PL) 15 мая 2019 г.
Viņš informēja, ka secinājumi izdarīti pēc vairākiem mēģinājuma urbumiem. "Teritorijā, kur mēs rokam, atrodas 1400 kilogrami dzintara. Tā vērtība ir aptuveni 1 miljons 400 tūkstoši zlotu (325 tūkstoši eiro saskaņā ar pašreizējo kursu)," atklāja ministrs.
Gdiņas Jūras pārvaldes direktors Veslavs Petšovskis precizēja, ka dzintars atrasts divās atradnēs. Pirmajā no tām ir aptuveni 900 kilogrami, otrajā – 500 kilogrami dzintara. Viņš vērtēja, ka rentabls ir darbs tikai otrajā atradnē, jo pirmajā pārsvarā atrodami nelieli gabaliņi, nepiemēroti juvelierizstrādājumu izgatavošanai.
Iepriekš tika vēstīts, ka Baltijas strēlē būtu iespējams iegūt tonnām dzintara, kura vērtība varētu būt aptuveni 880 miljoni zlotu (apmēram 205 miljoni eiro pēc pašreizējā kursa).
Baltijas strēle (kāpa) – šaura sauszemes josla, kas atdala Kaļiņingradas līci no Gdaņskas līča. Strēle ir 65 kilometrus gara (35 km no tiem pieder Krievijas Federācijai). Polijā strēle savienota ar kontinentu. Kaļiņingradas apgabalā to no kontinenta atdala kuģošanas šaurums.
2018. gada oktobra vidū Polijas valdība aizsāka kanāla būvniecību pāri Baltijas strēlei Polijas valdošās partijas "Likums un taisnība" priekšsēdētāja Jaroslava Kačinska klātbūtnē. Grubarčiks un Kačinskis ieraka zemē stabu, kas simbolizēja būvdarbu sākumu. Būvdarbu plāns paredz, ka tiks izbūvēts 1,3 km garš un 5 metrus dziļš kanāls, kas ļaus ieiet Elblongas ostā (Polija) līdz 100 metrus gariem, līdz 20 metrus platiem kuģiem, kuru iegrime sasniedz 4 metrus. Projekta plānotās izmaksas – 880 milj. zlotu.
2018. gada nogalē Polijas valdība izsludināja iepirkumu kanāla celtniecībai pāri Baltijas strēlei. Šoziem sākta meža izciršana būvdarbu vietā.
Krievija jau vairākkārt paudusi bažas par iespējamiem draudiem Baltijas ekosistēmai, ņemot vērā Polijas sāktos kuģošanas kanāla būvdarbus pāri Baltijas strēlei.
Krievijas prezidenta Cilvēktiesību padome aicināja Polijas valdību atteikties no unikāla dabas objekta iznīcināšanas, pie kā novedīs kuģošanas kanāla celtniecība pāri Baltijas strēlei.
Tiek uzsvērts, ka Baltijas strēle līdz ar Vislas līci ir unikāls dabas objekts, uzsvēra ziņojuma autori. Biologi vēsta, ka Krievijai piederošajā strēles teritorijā mīt vairāk nekā desmit retu un izmirstošu dzīvnieku un augu sugu pārstāvji. Kanāla izbūves rezultātā ne tikai būs nepieciešama mežu izciršana (mediji vēsta, ka tā jau ir sākusies), bet arī mainīsies līča ūdens režīms un pastāv liels risks, ka tā kaitēs esošajām ekosistēmām, vēsta CTP.
Šī gada februāra beigās Greenpeace parstāvniecība Polijā nosūtīja sūdzību Eiropas Komisijai ar lūgumu nepieļaut kanāla būvdarbus pari Baltijas strēlei.
Ekologi paziņoja, ka kanāla projekta īstenošana var negatīvi ietekmēt apkārtējo vidi dažādos aspektos.
Eiropas Komisija ieteica Polijai atteikties no kanāla izbūves pāri Baltijas strēlei, līdz tiks atrisināti vairāki jautājumi vides aizsardzības jomā, taču Polija uzskata, ka projekta saskaņošana nav nepieciešama.
