Polija atklājusi dzintara iegulas plānotā kuģošanas kanāla būvdarbu vietā

© Mechanoid DollyНеобработанный янтарь. Архивное фото
Необработанный янтарь. Архивное фото - Sputnik Latvija
Turpinot pāri Baltijas strēlei iecerētā kanāla izbūves sagatavošanās darbus, poļu ģeologi uzdūrušies dzintara iegulām.

RĪGA, 14. marts — Sputnik. Ģeoloģiskie pētījumi Polijai piederošajā Baltijas strēles teritorijā apstiprinājuši dzintara iegulas divās vietās. Šī gada laikā kompetentas iestādes novērtēs, kādu dzintara daudzumu varētu saturēt šīs iegulas, kāds ir to dziļums un cik droša apkārtējai video būs tā ieguve. Ja pētījumi apstiprinās ieguves ekonomisko rentabilitāti, no šiem līdzekļiem būtu iespējams finansēt kanāla būvdarbus, vēsta izdevums money.pl.

Runas par to, ka kuģošanas kanāla būvdarbus pāri Baltijas strēlei būtu iespējams īstenot par līdzekļiem, kas iegūti no strēlē atrastā dzintara pārdošanas, klīst jau sen. Jau 2016. gadā Polijas kultūras ministra vietnieks Jaroslavs Sellins paziņoja, ka Baltijas strēlē būtu iespējams iegūt tonnām dzintara, kura vērtība varētu būt aptuveni 880 miljoni zlotu (apmēram 205 miljoni eiro pēc pašreizējā kursa).

Taču tagad Jūras un iekšzemes ūdens ceļu ministrija ir radusi apstiprinājumu tam, ka iegulas patiešām pastāv, paziņoja resora preses dienests.

"Patlaban tiek analizēts, cik tās ir lielas, kādā dziļumā atrodas, vai iespējams to iegūt nekaitīgi apkārtējai video. Pēc tam būs jānovērtē, vai tas varētu atmaksāties," – paskaidroja ministrijas pārstāvis.

Viņš atteicās paust minējumus par atrastajās iegulās atrodamo dzintara daudzumu.

"Tas ir tikpat kā pateikt, cik sēņu ir mežā. Var būt piecas, var būt pieci simti. Dzintars tur izveidojies vismaz pirms 10 tūkstošiem gadu. Tā precīzu daudzumu mēs uzzināsim tikai tad, kad iegūsim," – teica ministrijas pārstāvis.

Дюны, Куршская коса - Sputnik Latvija
Greenpeace iesniegusi sūdzību pret Poliju EK kanāla dēļ cauri Baltijas kāpai

Viņš norādīja, ka būtu pāragri spriest arī par to, kas nodarbosies ar iegulu izstrādi, ja tās izrādīsies pietiekami lielas.

Baltijas strēle (kāpa) – šaura sauszemes josla, kas atdala Kaļiņingradas līci no Gdaņskas līča. Strēle ir 65 kilometrus gara (35 km no tiem pieder Krievijas Federācijai). Polijā strēle savienota ar kontinentu. Kaļiņingradas apgabalā to no kontinenta atdala kuģošanas šaurums.

2018. gada oktobra vidū Polijas valdība aizsāka kanāla būvniecību pāri Baltijas strēlei Polijas valdošās partijas "Likums un taisnība" priekšsēdētāja Jaroslava Kačinska klātbūtnē. Grubarčiks un Kačinskis ieraka zemē stabu, kas simbolizēja būvdarbu sākumu. Būvdarbu plāns paredz, ka tiks izbūvēts 1,3 km garš un 5 metrus dziļš kanāls, kas ļaus ieiet Elblongas ostā (Polija) līdz 100 metrus gariem, līdz 20 metrus platiem kuģiem, kuru iegrime sasniedz 4 metrus. Projekta plānotās izmaksas – 880 milj. zlotu.

2018. gada nogalē Polijas valdība izsludināja iepirkumu kanāla celtniecībai pāri Baltijas strēlei. Šoziem sākta meža izciršana būvdarbu vietā.

Krievija jau vairākkārt paudusi bažas par iespējamiem draudiem Baltijas ekosistēmai, ņemot vērā Polijas sāktos kuģošanas kanāla būvdarbus pāri Baltijas strēlei.

Zemes strēle Baltijas jūrā. Foto no arhīva - Sputnik Latvija
Kā iegriezt Maskavai. Polija gatavo ekoloģisko katastrofu Baltijas jūrā

Krievijas prezidenta Cilvēktiesību padome aicināja Polijas valdību atteikties no unikāla dabas objekta iznīcināšanas, pie kā novedīs kuģošanas kanāla celtniecība pāri Baltijas strēlei.

Tiek uzsvērts, ka Baltijas strēle līdz ar Vislas līci ir unikāls dabas objekts, uzsvēra ziņojuma autori. Biologi vēsta, ka Krievijai piederošajā strēles teritorijā mīt vairāk nekā desmit retu un izmirstošu dzīvnieku un augu sugu pārstāvji. Kanāla izbūves rezultātā ne tikai būs nepieciešama mežu izciršana (mediji vēsta, ka tā jau ir sākusies), bet arī mainīsies līča ūdens režīms un pastāv liels risks, ka tā kaitēs esošajām ekosistēmām, vēsta CTP.

Šī gada februāra beigās Greenpeace parstāvniecība Polijā nosūtīja sūdzību Eiropas Komisijai ar lūgumu nepieļaut kanāla būvdarbus pari Baltijas strēlei.

Ekologi paziņoja, ka kanāla projekta īstenošana var negatīvi ietekmēt apkārtējo vidi dažādos aspektos.

Eiropas Komisija ieteica Polijai atteikties no kanāla izbūves pāri Baltijas strēlei.

Ziņu lente
0
Vispirms jaunieVispirms vecie
loader
LIVE
Заголовок открываемого материала