RĪGA, 14. maijs – Sputnik. Aptuveni puse Latvijas skolu neatbilst valdības izvirzītajiem kritērijiem, paziņoja izglītības ministre Ilga Šuplinska, raksta la.lv.
Šīs skolas nāksies reorganizēt, visticamāk, samazinot izglītības pakāpi: pārāk mazas vidusskolas kļūs par pamatskolām, bet pamatskolas – par sākumskolām.
Salīdzinoši daudz skolu nāksies reorganizēt Rīgā, kur mācību iestādēm jābūt desmitkārt lielākām, nekā pierobežu reģionos.
Valdība 14. maija sēdē plāno apstiprināt Izglītības un zinātnes ministrijas informatīvo paziņojumu par skolu tīkla optimizāciju. Saskaņā ar jauno plānu, Latvijas apdzīvotās vietas piedāvāts iedalīt četrās kategorijās. Atkarībā no tā, kurā no tām iekļūs novads vai pilsēta, skolām piemēros attiecīgus kvalitātes un skaita kritērijus.
Saskaņā ar dokumentu, lielām pilsētām nāksies atteikties no mazām skolām, savukārt attālajos un pierobežu rajonos turpinās pastāvēt skolas ar 15 skolēniem.
Plānots atļaut skolēnu skaita svārstības 10% robežās.
Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas aprēķiniem, tikai 32 vidusskolas lielajās pilsētās atbilst pieteiktiem kritērijiem, 68 skolas neatbilst. No 19 pamatskolām kritērijiem atbilst vien 9, no septiņām sākumskolām – piecas.
Citās lielās pašvaldībā – administratīvo teritoriju attīstības centros un Pierīgā – skolēnu skaits neatbilst kritērijiem 45 vidusskolās un tikai 24 skolās atbilst. Arī pamatskolu skaits, kuras neatbilst jaunajām prasībām, ir lielāks, nekā atbilstošo. Labāka situācija ir tikai sākumskolu gadījumā.
Mazapdzīvotos rajonos un pierobežā tikai viena vidusskola un piecas pamatskolas neiekļaujas jaunajos kritērijos.
Kopumā Latvijā ir 176 vidusskolas, 144 pamatskolas un 26 sākumskolas ar nepietiekamu skolēnu skaitu. Katrā grupā kritērijiem neatbilstošo skolu skaits ir lielāks, nekā atbilstošo.
Taču darbs ar šiem kritērijiem turpinās, tie tiks sakārtoti atbilstoši administratīvi teritoriālajai reformai, kuru gatavo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Izglītības ministre Ilga Šuplinska uzskata, ka tieši šie kritēriji izraisīs vislielākās diskusijas.
Ziņojumā tiek minēts arī par Šuplinskas solījumu papildināt kvalitātes kritērijus skolām. Tajos varētu tikt iekļauta dažādu mācību procesa organizēšanas veidu izmantošana, pastāvīgi skolēnu pētījumi, sabiedriskais darbs, radošās nodarbības, karjeras izglītība, vecāku piesaiste. Šuplinska atzīst, ka to visu nebūs viegli izmērīt.
Ja valdība apstiprinās ziņojumu, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādās skolu kritēriju noteikumus. Kad tos apstiprinās Ministru Kabinets, tie kļūs obligāti mācību iestādēm.
Bet arī ministrijas informatīvais ziņojums ir svarīgs dokuments, sociālajiem partneriem un sabiedrībai ir jābūt piekļuvei tam pirms tā apstiprināšanas. Neskatoties uz to, ka Ministru Kabineta mājaslapā ziņojuma projekts parādījās tikai vakarā pirms nākamajā dienā gaidāmās sēdes.
Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Ināra Dundure paziņoja, ka savienība lūgs atlikt ziņojuma izskatīšanu šīs steigas un sociālo partneru neinformēšanas dēļ.
"Ja viņi tomēr skatīs, nu tas parādīs attieksmi," uzskata Dundure.
Taču ministre Šuplinska atsaucas uz to, ka 17. aprīlī ministrija jau rīkojusi semināru, kur skolu un pašvaldību pārstāvji varēja iepazīties ar jauno kritēriju modeli, kurš iekļauts ziņojumā.
