RĪGA, 1. maijs – Sputnik. ASV rīcībā ir aptuveni 3,8 tūkstoši kodolgalviņu, no kurām 1750 ir izvērstas un uzstādītas uz ballistiskajām raķetēm un stratēģiskajiem bumbvedējiem. Pie tam 2050 kodolgalviņas atrodas rezervē nepieciešamības gadījumam, liecina pētījums, ko publicējis The Bulletin of the Atomic Scientists.
Pētnieki vērtē, ka 1,3 tūkstoši kodolgalviņu izvietotas uz starpkontinentālajām ballistiskajām raķetēm, 300 aviācijas kodolieroči paredzēti nogādei ar stratēģiskajiem bumbvedējiem no ASV armijas bāzēm, vēl 150 tiek glabāti bāzēs Eiropā.
Bez tam aptuveni 2,4 tūkstoši novecojušu kodollādiņu izņemti no kaujas dežūrām un sagatavoti utilizācijai līdz 2030.gadam.
Līgums, ko Krievija un ASV parakstīja 2010.gadā, par stratēģiskā uzbrukuma bruņojuma skaita tālāku samazināšanu un ierobežošanu, paredz: abas puses samazina savus kodolieroču arsenālus tā, lai septiņus gadus vēlāk un turpmāk ieroču kopējais skaits nepārsniegtu 700 starpkontinentālās ballistiskās raķetes, ballistiskās raķetes uz zemūdenēm un smagajiem bumbvedējiem, kā arī 1550 kodolgalviņas un 880 izvērstas un neizvērstas starta iekārtas.
Iepriekš ASV prezidents Donalds Tramps aicināja atteikties no kodolbruņojuma – viņš paziņoja, ka šāds lēmums jāpieņem gan Savienotajām Valstīm, gan arī Krievijai un Ķīnai.
Krievijas Ārlietu ministrija atzinīgi novērtēja Trampa ierosinājumu un pauda gatavību izanalizēt piedāvājumus kodoldarījuma ietvaros, ja tie tiks saņemti.
