RĪGA, 27. aprīlis – Sputnik. Jurists Aleksejs Dimitrovs padalījās ar nemierinošiem secinājumiem attiecībā uz Satversmes tiesas lēmumu, ka pilna skolu pāreja uz mācībām latviešu valodā ir likumīga. Savu detalizēto komentāru jurists publicēja Facebook.
Satversmes tiesa noraidīja "Saskaņas" prasību pret skolu reformu 23. aprīlī. Dimitrovs bija viens no "Saskaņas" prasības līdzautoriem un konsultēja Borisu Cilēviču un Elizabeti Krivcovu pirms tiesas sēdes.
Satversmes tiesas lēmums attiecas tikai uz valsts un pašvaldības mācību iestādēm, savukārt privātskolu jautājumu tiesa izskatīs atsevišķas lietas ietvaros. Dimitrovu interesē, vai lēmums attiecībā uz privāto vidējo izglītību atšķirsies. Šobrīd izskatīšanas stadijā Satversmes tiesā ir vēl trīs prasības pret reformu. Un Dimitrovs piedalījās divu no tām sagatavošanā, kuras iesniedza privātskolas LATREIA skolēnu tēvs Tengizs Džibuti.
Pētot tiesas lēmumu, Dimitrovs norāda uz virkni pretrunu.
Piemēram, jurists dēvē par revolucionāru tiesnešu atsauci uz to, ka no Satversmes 91. panta otrā teikuma (Cilvēktiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas) neizriet nacionālo minoritāšu pārstāvju tiesības pieprasīt īpašas attieksmes nodrošināšanu vismaz publiskajā telpā. Dimitrovs ir pārliecināts, ka šāda pozīcija ir pretrunā ar netiešas diskriminācijas aizliegumu.
Aizliegums netiešai diskriminācijai, tostarp ir izteikts Eiropas Savienības Padomes Direktīvā 2000/43/ES, kura implementē vienlīdzīgas attieksmes pret cilvēkiem principu, neatkarīgi no to rases un etniskās izcelsmes. Saskaņā ar šo dokumentu, šāda diskriminācija iestājas tad, kad uzskatāmi neitrāls noteikums, kritērijs vai prakse nostāda kādas rases vai etniskas grupas pārstāvi īpaši nelabvēlīgā situācijā, salīdzinot ar pārējām personām.
Attaisnot šādu nevienlīdzīgu attieksmi var tikai ar tiesisku mērķi, un tikai tad, ja tas ir proporcionāls un nepieciešams šī mērķa sasniegšanai.
"Vai tiešām jaunais Satversmes ievads leģitimizē jebkurus pasākumus saistībā ar valsts valodas lomas pastiprināšanu, pat ja šie pasākumi negatīvi ietekmē mazākumtautības?" jautā Dimitrovs.
Otrkārt, potenciāli šī pieeja var liegt mazākumtautību tiesību īstenošanu publiskā telpā.
"Piemēram, pat ja atrunas/deklarācijas pie Minoritāšu konvencijas tiek atsauktas, ja nav konstitucionāla pamata prasīt atšķirīgas attieksmes nodrošināšanu, Minoritāšu konvencijas izpilde attiecībā uz apdzīvoto vietu nosaukumiem vai komunikāciju mazākumtautību valodās ar varas iestādēm var kļūt antikonstitucionāla," uzrakstīja jūrists.
Dimitrovs norāda, ka pēc būtības, pēc Satversmes tiesas lēmuma Eiropas Padomes Minoritāšu konvencijai Latvijas tiesību sistēmā vairs nav nozīmes, jo tiek ievērotas tikai tās tiesības, kuras ir garantētas arī citos instrumentos (piemēram, tiesības netikt diskriminētam).
Ir arī jautājumi saistībā ar lēmuma 23.2 punktu: "Mazākumtautību tiesību īstenošana nedrīkst būt vērsta uz sabiedrības segregāciju un apdraudēt sabiedrības vienotību".
"Jau tas vien, ka izglītība mazākumtautību valodās pēc mazākumtautību vēlmes nozīmē segregāciju, būtu jaunums, piemēram, ANO Konvencijas par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu autoriem," raksta Dimitrovs.
Viņš atzīmē, ka jebkuras minoritātes emancipācija apdraud sabiedrības vienotību, jo dabiski, ka attieksme pret šādu emancipāciju būs ļoti dažāda, un pat dažreiz noraidoša no sabiedrības vairākuma. Tāpēc šī tēze arī var kļūt par universālu atrunu pret minoritāšu tiesību ievērošanu, ja sabiedrības vienotība ir pāri visam.
Vērtejot lēmumu, Aleksejs Dimitrovs atzīme, ka valodu dažādība Latvijā tiek akceptēta privātā telpā (kaut gan vēl ir jāsagaida spriedums par privātskolām), bet ne publiskā telpā (jo demokrātiskas sabiedrības diskurss ir valsts valodā).
"Šķiet, tieši jaunais Satversmes ievads, kuru ST citē vairākkārt, kļuvis par pamatu, lai atteiktos ne vien no konstitucionālās tradīcijas pēc neatkarības atjaunošanas, bet arī no valsts pamatu izpratnes pirms Kārļa Ulmaņa apvērsuma.
Laiks radīs, vai demokrātiskās valsts likumdevējs tiks galā ar publiskās telpas lingvistisko unifikāciju labāk, nekā autoritārais vadonis," - raksta Dimitrovs.
Viņš atzina, ka viņa skarbais novērtējums ir saistīts ar to, ka viņš pats ir mazākumtautību skolas produkts, un pēc savas pieredzes zina, ka šis fakts netraucē dalībai publiskajā diskursā, studijām augstskolā latviešu valodā vai darbam valsts pārvaldē - pat bez bilingvāla elementa. Satversmes tiesa šādus argumentus vispār nevērtēja.
"Bet es nesaprotu, kā varēja pavisam atstāt malā Venēcijas komisijas viedokli par ļoti līdzīgām reformām Ukrainas izglītības sistēmā. Galu galā, izpratnei par demokrātiju un tiesiskumu jābūt līdzīgai visā Eiropas Padomes telpā," - raksta Dimitrovs.
Krievu skolu aizstāvēji grasās griezties Eiropas Cilvēktiesību tiesā, tomēr Dimitrovs neuzskata, ka tām būtu kāda jēga, jo Eiropas Cilvēktiesību konvencija neaizsargā minoritāšu tiesības, tiesību uz izglītību un diskriminācijas aizlieguma kontekstā prakse saistībā ar valodu lietošanu ir diezgan konservatīva.
Pēc jurista viedokļa, būtu vērts vērsties arī Eiropas Komisijā ar sūdzību par netiešās diskriminācijas aizlieguma pārkāpumu - pat ja izglītība nav Eiropas Savienības kompetencē, diskriminācijas aizliegums ir saistošs dalībvalstīm arī izglītības jomā. Bet jāņem vērā, ka Komisijai nav pienākuma uzsākt darbību, pat ja tā uzskata, ka pārkāpums pastāv.
Dimitrovs atzīme, ka ja valsts vēlas sašaurināt mazākumtautību tiesību apjomu, rīku nav daudz, pat ja pilsonis nevēlas ar to samierināties.
"Protams, emigrācija var būt viens no risinājumiem. Var vērsties pēc palīdzības pie savas izcelsmes valsts - cerot, ka tā ar divpusējā starptautiskā līguma palīdzību spēs atrisināt problēmu (kaut gan pēc ST sprieduma ir šaubas, ka šāds līgums būs konstitucionāls).
Iespējams, ilgtermiņa risinājums varētu būt Eiropas Savienības federalizācija ar mazākumtautību jautājumu kompetences nodošanu ES. Ja dalībvalsts nevēlas garantēt savu pilsoņu tiesības, jārīkojas Savienībai," secināja Dimitrovs.
Iepriekš juriste Elizabete Krivcova atzīmēja, ka tiesas lēmuma tekstā nacionālo minoritāšu tiesības savas valodas un kultūras saglabāšanai tiek uztvertas kā problēma, savukārt Satversmes preambula, kura fiksē latviešu valodas un kultūras priekšrocību, tika droši likta augstāk nekā universālie starptautiskie cilvēktiesību standarti.
Eirodeputāts Miroslavs Mitrofanovs ir pārliecināts, ka tikai masveida protesta akcija var izmainīt situāciju ar krievvalodīgās skolu izglītības likvidāciju. Nākošo šāda veida akciju Latvijas Krievu savienība rīkos 1. maijā.
