RĪGA, 17. aprīlis — Sputnik. Daudzi Latvijā nepiekrīt valdības rusofobajai politikai. Daudzi cilvēki atceras PSRS lomu Baltijas attīstībā un nevēlas kļūt par Eiropas sabiedrības piedēkli – patērētājiem, tāpēc nepiekrīt krievu kultūras telpas ierobežošanai, norādīja Krievijas prezidenta Cilvēktiesību padomes loceklis, Maskavas Cilvēktiesību biroja vadītājs Aleksandrs Brods intervijā "Ņezavisimaja gazeta".
Iepriekš negaidītu diskusiju sociālajos tīklos aizsāka latviešu vecāki, norūpējušies par to, ka viņu bērniem nav iespēju apgūt krievu valodu. Izrādījās, ka pašreizējā sistēma un izglītības kvalitāte izraisījusi neapmierinātību ne tikai krievvalodīgo iedzīvotāju, bet arī viņu titulēto līdzpilsoņu vidū: tiem, kam nav nekādu krievu valodas pamatu, apgūt to ir gandrīz neiespējami. Vecāki sūdzējās par "nožēlojamām programmām" un krievu valodas mācību grāmatām, kas izstrādātas tā, lai radītu riebumu pret šo valodu.
Aleksandrs Brods norādīja, ka latviešu viedoklis jautājumā par krievu valodas aizsardzību pārsteigumu nerada. Viņš uzskata, ka tas ir "neizbēgams process".
"Nebūt ne visi Latvijā piekrīt rusofobijas idejām, cilvēki, kuri gadu desmitiem dzīvojuši padomju telpā, atceras PSRS lomu Baltijas valstu attīstībā. Bija nozīmīgs solis uz priekšu ekonomikā, lauksaimniecībā, bet tagad rit pretējs process, valstis kļūst par Eiropas sabiedrības piedevu – patērētājiem," Brods paskaidroja savu viedokli.
Viņš atzīmēja, ka valdības rusofobā retorika rada papildu spriedzi, kuras dēļ cilvēki bīstas mācīt vai mācīties krievu valodu, taču daļa iedzīvotāju nepiekrīt krievu kultūras telpas ierobežošanai, saprotot, ka pēc tam nebūs arī pienācīgas uzmanības valodai.
Latvijā ir viena valsts valoda – latviešu. Krievu valodai ir svešvalodas statuss, neskatoties uz to, ka tā ir dzimtā valoda gandrīz 40% valsts iedzīvotāju.
Pērn Latvijas Saeima apstiprināja Izglītības likuma grozījumus, kuri paredz visu skolu pāreju uz mācībām latviešu valodā līdz 2021./2022. mācību gadam. Skolu pāreja pie mācībām latviešu valodā noritēs pakāpeniski. 2019./20. m.g. 80% mācību valsts valodā pamatskolā būs jānodrošina tikai 7. klasēs, 2020.21.m.g. — 7. un 8. klasēs, bet 2021./22.m.g. valsts valodā pilnībā mācīsies visā pamatskolas noslēdzošajā posmā. Vidusskolā 2020./21.m.g. pilnībā valsts valodā mācīsies 10. un 11. klašu skolēni, bet gadu vēlāk — visu klašu skolēni.
Tāpat Latvijas prezidents Raimonds Vējonis apstiprināja grozījumus, kuri aizliedz pasniegt krievu valodā valsts privātajās augstskolās un koledžās.
Maskava apsolīja darīt visu iespējamu, lai Latvijā tiktu ievērotas krievvalodīgo tiesības Latvijā iegūt izglītību krievu valodā. Krievijas ĀM regulāri pievērš ANO, ES, EDSO, Eiropas Padomes tiesībsargājošo struktūru uzmanību Latvijas varasiestāžu diskriminējošajai politikai valodas jomā. Krievijas Valsts Dome saistībā ar skolu reformu pieņēmusi iesniegumu par ekonomiska rakstura pasākumiem attiecībā pret Latviju.
