Nesen "Levada centrs" publicēja sabiedriskās aptaujas rezultātus. Pētījums apliecināja, ka cieņa, ko Krievijā jūt pret J.Staļinu, ir pārspējusi rekordu visā novērojumu periodā, portālā RIA Novosti pastāstīja komentētāja Irina Alksnis.
Septiņdesmit procenti respondentu paziņoja, ka Staļins pozitīvi ietekmējis valsts dzīvi (viņu vidū 18% norādīja, ka politiķa ieguldījums bijis "kopumā pozitīvs", bet 52% uzskata viņa darbu par lielākoties pozitīvu). Pērn šie rādītāji sasniedza 8% un 46% atbilstoši, tātad vērojams pieaugums par veseliem 16 punktiem. Tikpat interesantas ir arī izmaiņas cilvēku personiskajā attieksmē pret Staļinu.
Pozitīvais vērtējums kopumā (simpātijas, sajūsma un cieņa) saņēmuši 51% respondentu balsu (pērn – 41%). Pie tam paustās sajūsmas un simpātiju daļa mainījusies nenozīmīgi, bet cieņa pret Staļinu pieaugusi par vērā ņemamiem 12 punktiem (no 29 līdz 41%).
Aptaujas rezultāti nepārprotami liecina, ka "cieņu" lielākoties pauduši tie, kuri iepriekš nevarēja izvērtēt savu attieksmi pret PSRS līderi (šis rādītājs gada laikā krities no 16 līdz 7%).
Savukārt negatīvu attieksmi pret Staļinu (runa ir par bailēm, riebumu un nepatiku) paudušo respondentu skaits faktiski nav mainījies: 14% tagadējā aptaujā salīdzinājumā ar 12% pērn.
Šīs izmaiņas nevar nosaukt par nejaušu fluktuāciju. "Levada centra" publicētie grafiki liecina: pēdējo 15 gadu laikā ar visām periodiskajām svārstībām sabiedriskā attieksme pret Staļina figūru negrozāmi mainījās uz labo pusi.
Nav nekāds brīnums, ka pētījuma rezultāti radījuši vētrainu reakciju politiski aktīvajās Krievijas sabiedrības aprindās. Radikālie staļinisti (pareizāk sakot, Staļina pielūdzēji – tie ir divi pēc būtības atšķirīgi jēdzieni) ir sajūsmā, vecā rūdījuma staļinofobi – pārbijušies un pārskaitušies. Rezultātā diskusija pārsvarā ir pārvērtusies par nekonstruktīvu lozungu un visiem apnikušu lamu apmaiņu.
Vienlaikus, izvērtējot situāciju mierīgi un uzmanīgi, veidojas sekojoša aina.
Pirmkārt, būtu principiāli nepareizi uzskatīt pozitīvo vērtējumu kā vienu veselu, lai arī tas tradicionāli tiek apvienots vienā "atzinības" kategorijā.
Cieņa ir ļoti tāla no sajūsmas un simpānijām. Patiesībā šīs jūtas no cilvēka prasa daudz lielāku iekšējo briedumu un subjektīvas patikas pārvarēšanu, jo cienīt iespējams arī tos, kuri jums personīgi nepatīk un kam jūs, iespējams, nepiekrītat.
Publicētie dati nebūt neliecina, ka valstī aug "prostaļinisks" noskaņojums. Pareizāk būtu teikt, ka iedzīvotāji ne īpaši mīl Staļinu ("sajūsma" pieaugusi no 2 līdz 4%, "simpātijas" kritušās no 9 līdz 6%). Taču Staļins izpelnījies dziļu cieņu par veikumu, par to, ko valsts panākusi viņa vadībā.
Tagadējā aptauja ir galīgi pierādījusi, ka nekādi staļinisma atmasojumi nespēj mūsdienu Krievijas acīs mainīt Staļina valdīšanas rezultātu – uzvaru Lielajā Tēvijas karā un sakramentālo "pieņēma valsti ar arklu, atstāja – ar atombumbu). Tieši tāpēc negrozāmi pieaug to cilvēku skaits, kuri atklāti atzīst: upuri, ko tolaik nesa valsts (pirms pāris gadiem "Levada centrs" pievērsa uzmanību formulējumam: "cilvēku upuri"), galu galā bija to vērti. Pirms 10 gadiem aptuveni 60% respondentu bija pārliecināti, ka upurus attaisnot nav iespējams, bet šogad viņi pirmo reizi palikuši mazākumā – 45% (upurus attaisnoja 46%).
Taču nevajag to uzskatīt par ilgām pēc "spēcīgas rokas", kur nu vēl pēc Staļina metodēm – personiskās simpātijas pret ģenerālisimusu Krievijas sabiedrībā ir pārāk mazas.
Te izpaužas nevis nostalģija, bet gan cilvēku pilsoniskais un politiskais briedums – savas valsts vēsturi viņi ir uzņēmuši tādu, kāda tā ir, visā tās pilnībā, traģēdijā un varenībā.
Viņi ir atzinuši, ka par lielajiem veikumiem bija samaksāta milzu cena un nekādas tolaik pieļautās kļūdas un pat noziegumi nespēj ne mazākajā mērā mazināt ne pirmo, ne otro.
Viņi atklāti norāda, ka neviens un nekas nespēs piespiest krievu tautu atteikties no sasniegumiem un uzvarām. Viņi ignorē zināmu spēku ilggadējos centienus pierādīt, ka viss tas radīts "par spīti varai", ka valsts vadībai nebija būtiskas nozīmes lielā pavērsiena un lielās Uzvaras grandiozajos procesos.
Patiesībā "Levada centra" aptauja ir parādījusi, ka Staļins Krievijas pilsoņu acīs vairs nav kaismīgu politisko strīdu objekts un vienkārši ieņēmis savu vietu valsts vērienīgo vēsturisko personību panteonā.
Taču, ja kāds patiešām nopietni apgalvo, ka aiz visiem sociologu datiem slēpjas cilvēku vēlme atgriezties teju vai veselu gadsimtu tālā pagātnē, viņus sagaida milzīgs pārsteigums.
