Krievijas "Novatek" un franču enerģētikas milzis Total grasās padziļināt sadarbību Krievijas Arktiskajos reģionos, tostarp parakstot vienošanos par 10% pārkraušanas termināļu Kamčatkā un Murmanskā pārdošanu franču kompānijai. Turklāt, francūžiem jau tā vai savādāk pieder analoģiska daļa "Novatek" gāzes sašķidrināšanas projektā "Arktik SDG 2", un apstāties uz sasniegtā franču milzis negrasās – vismaz, tā sadarbību ar krieviem šajā nozarē redz par projektu žurnālistiem pastāstījušais Total vadītājs Patriks Pujanē, raksta RIA Novosti autors Dmitrijs Lekuhs.
Francūžu stratēģija ir skaidra.
Total, kurai jau ir šobrīd ir portfeļa līgumi ar 6,1 miljona tonnu SDG apjomu gadā, ir ārkārtīgi ieinteresēta jaunās gāzes iegūšanā uz FOB nosacījumiem (Free On Board, jeb pārdevējs var uzskatīt savas saistības par izpildītām pēc tam, kad prece "pārgājusi" kuģa margas un nonākusi uz tā, tālāk par visu atbild tikai un vienīgi pircējs). Tieši uz šādiem nosacījumiem provizorisko līgumu ar "Novatek" mēneša sākumā jau parakstīja Šveices un Nīderlandes gigants Vitol, lielākais naftas tirgotājs pasaulē, un Total negrasās atpalikt.
Taču šim nolūkam francūžiem, kuri tiecas izveidot pēc iespējas ilgāku un drošāku sadarbību, tā vai savādāk jāgūst kontroles iespējas pār visu iekraušanu ķēdi. "Mēs tikko paziņojām, ka investēsim "Arktik SDG 2", taču tāpat mēs investējam termināļos Murmanskā un Kamčatkā. Tā ir daļa vienošanās ar "Novatek". Lai attīstītu "Arktik SDG 2", mums ir nepieciešami divi habi: viens Murmanskā, otrs Kamčatkā. Un Total būs partneris abos šajos habos," rezumēja franču kompānijas vadītājs.
Ienākšanas temats pārkraušanas habu projektos Murmanskā un Kamčatkā kļūst priekš Total, kura vēsturiski pretendē uz "īpašām attiecībām" ar Krieviju (atgādināsim, galvenajam tankkuģim Yamalmax klasē ir traģiski bojāgājušā kompānijas vadītāja Kristofa de Mardžerī vārds, kurš bija pārliecināts satuvināšanās atbalstītājs), jau tik aktuāls, ka nevienam nekas nav jāskaidro un neviens ne par ko nav jāpārliecina. Turklāt potenciālās franču puses investīcijas pārkraušanas habu projektos ir arī visnotaļ "pieticīgi": par 10% viņi iegulda katrā habā, pēc analītiķu vērtējuma, "vien" no 7 līdz 10 miljardiem rubļu.
Paskaidrosim, par ko ir šis stāsts.
No iekraušanas vietas Jamalā SDG izved pa Ziemeļu jūras ceļu salīdzinoši dārgi gan ražošanā, gan apkalpošanā ledus klases Arc-7 tankkuģi (Yamalmax apakšklase, kura ļauj iziet cauri Sabetas ostas pievadkanālu). Un sūtīt šos "smagos" kuģus, kuri spēj patstāvīgi kuģot viengadīgos arktiskajos ledos, kuru biezums ir gandrīz pusotrs metrs (pavasarī-rudenī līdz 1,7 m), izvedāt preci pa visu pasauli kā minimums ir diezgan neprātīgi. Tāpēc tie nogādās sašķidrināto krievu arktisko gāzi tikai līdz neaizsalstošajiem Barenca jūras ūdeņiem un Petropavlovskai-Kamčatskai, no kurienes gāze jau tik nosūtīta pircējiem ar parastiem SDG tankkuģiem. Projektējamais iekraušanas apjoms Murmanskas Uras līcī sastādīs 20 miljonus tonnu SDG gadā, Petropavlovskā – tik pat, taču ar palielināšanas iespēju gandrīz divas reizes: Āzijas SDG tirgi vienalga šodien izskatās daudz perspektīvāk.
Ko lai saka, mēs neesam pret sadarbību ar francūžiem, bet gan tieši pretēji.
"Total ir mūsu partneris projektos "Jamal SDG" un "Arktik SDG 2", un Total nolūkus iegādāties 10% daļas abos pārkraušanas punktos mēs uzskatām par stratēģiski pareiziem un efektīviem," komentēja Patrika Pujanē vārdus RIA Novosti Krievijas kompānijā "Novatek".
Ko te lai saka.
Tā jau ir sanācis, ka ieguves, sašķidrināšanas un gatavās SDG transportēšanas pa Ziemeļu jūras ceļu projekti pakāpeniski kļūst Krievijai, jāsaka, parauga cienīgi. Jeb uz to piemēra kļūst skaidrs, ka tieši Krievija grasās apgūt šos neviesmīlīgos, taču fantastiski bagātos un ģeogrāfiski plašos reģionus. Un Krievija ir absolūti gatavu tur starptautiskai sadarbībai un integrācijai (saprāta robežās, protams).
ZJC izejot uz projekta jaudām, tas kļūs par vienu no dzīvākajām "jūras trasēm" pasaules globālajā loģistikā. Starp citu, tieši tāpēc tik ļoti saspringst sakarā ar šo "kabotāžas" (jeb lielākoties cauri Krievijas ūdeņiem ejošu) tranzīta maršrutu no Āzijas uz Ziemeļatlantiju mūsu draugi aiz okeāna. Viņu "jūras kundzībā" globālajā tirdzniecībā parādās visnotaļ vērā ņemams un visnotaļ nepiekāpīgs konkurents. Un franču, un ne tikai franču vēlme – tostarp, par interesi iestāties habā Kamčatkā paziņoja arī japāņu Marubeni Corporation un Mitsui O.S.K. Lines Ltd (MOL) un korejiešu Kogas – "ienākt daļā", turklāt, jau pirmajā sistēmas darbu posmā, ir absolūti saprotama.
Tās būs varenas medības.
Būtībā, uz "ziemeļu maršrutu" rēķina mainīsies pati Eiropas enerģētikas un loģistikas karte: krievu Arktikas bagātības un iespējas izskatās iespaidīgi, savukārt doto iespēju realizācijas darbi arvien reālistiskāki.
