RĪGA, 18. aprīlis – Sputnik. Latvijai derētu aktīvāk veicināt bezdarbnieku atgriešanos darba tirgū. Šāds secinājums veikts Ekonomiskās sadarbības un attīstības (ESAO) pētījumā, raksta Skaties.lv.
Šobrīd valstī ir vairāk nekā septiņi tūkstoši ilgstošo bezdarbnieku ar profesionālo un augstāko izglītību. Bieži publiskajā telpā var dzirdēt skeptiskas atsauksmes par bezdarbnieku kvalifikācijas paaugstināšanas kursiem, taču nepieciešamos virzienus šādiem kursiem katru gadu nosaka komisija ar Latvijas Darba devēju konfederācijas un nozares speciālistu piedalīšanos, un ESAO arī pozitīvi novērtē to rezultātus.
Kā norāda labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV): "Cilvēki, kas izgājuši apmācības, daudz vieglāk atrod darbu, kā arī saņem augstāku atalgojumu."
Par Latvijas problēmu ESAO dēvē pārāk augsto ilgstošā bezdarba līmeni: 15 tūkstoši cilvēku sēž bez darba vairāk nekā gadu.
"Nodarbinātības valsts aģentūrai būtu jāveido programmas kopā ar sociālajiem dienestiem, jo pašvaldībās vēl detalizētāk pārzina šo cilvēku profilus. Abām iestādēm kopā ir detalizēti katram konkrētajam bezdarbniekam jāatrisina visi problēmaspekti tā, lai bezdarbniekam vairs nav nekādu attaisnojumu izvairīties no darba," paziņoja ESAO Nodarbinātības, darba un sociālo lietu direktorāta vadītājs Stefano Skarpeta.
Lai liktu jauniešiem atgriezties darba tirgū, ESAO piedāvā ieviest sankcijas tiem bezdarbniekiem, kuri atsakās no Nodarbinātības valsts aģentūras piedāvātajām vakancēm 20 kilometru rādiusā no viņu dzīvesvietas vai atsakās izmantot mobilitātes programmu.
Pēc ESAO speciālistu domām viņiem ir jāatņem bezdarba pabalsts un sociālais pabalsts.
Nodarbinātības valsts aģentūra nesteidz ieviest šo rekomendāciju.
"Par šo pabalstu atņemšanu jaunajiem cilvēkiem ir jau ļoti kategorisks vai galējs lēmums. Ja mēs Latvijas teritorijās, kas jau tā ir mazapdzīvotas, mēs tur vēl esošos jauniešus piespiedu kārtā pārvietosim, tas nebūs tas risinājums, ko vēlas redzēt Latvijas pašvaldības," paziņoja aģentūras direktore Evita Simsone.
Lai paaugstinātu interesi par mobilitātes programmām, ESAO piedāvā palielināt summāro pabalstu apjomu, lai tie kompensē ne tikai transporta un dzīvesvietas īres izdevumus (tie šobrīd sastāda 100 eiro mēnesī), bet arī pārvākšanās izdevumus kopumā.
"Tā kā ļoti atšķiras, vai Latvijas iekšienē pārceļas viena persona vai ģimene ar bērniem, jums vajadzētu dažādot finansiālo atbalstu pēc mājsaimniecības tipa. Vajadzētu apsvērt iespēju arī piešķirt nekustamā īpašuma kredītus vai cita veida aizdevumu ar valsts galvojumu, kura mērķis ir būt tuvāk darbavietām," norādīja Skarpeta.
Tik kardinālas izmaiņas labklājības ministre pagaidām nesola, taču Nodarbinātības valsts aģentūra pieļauj, ka tiks paplašināts personu loks, kuras mobilitātes programmas ietvaros varēs saņemt valsts kompensāciju par transportu vai īri.
"Tiem cilvēkiem, kas pieņem darba piedāvājumus attālāk no dzīvesvietas, ir šis algas ierobežojums – nedrīkst pārsniegt divas minimālās algas. Varbūt mēs varētu pārskatīt šo atalgojuma griestu palielināšanu," norādīja Evita Simsone.
ESAO speciālisti augsti novērtēja subsidēto darbavietu programmas rezultātus, kad bezdarbnieki pie darba devējiem apgūst attiecīgajam darbam nepieciešamās iemaņas, savukārt valsts apmaksā daļu no to algas cerībā, ka viņi paliks tur pastāvīgā darbā. ESAO piedāvā samazināt birokrātisko slodzi, lai vairāk mazo uzņēmēju būtu ieinteresēti piedalīties šajā programmā.
