RĪGA, 9. aprīlis – Sputnik. Pašreizējā Latvijas pensiju sistēma nav īpaši piemērota iedzīvotāju novecošanas tendencei. Latvijas Bankas aprēķini liecina, ka nākotnē demogrāfiskā slodze katastrofāli pieaugs: ja 2020. gadā uz simts strādājošiem būs 37 pensionāri, tad 2060. gadā būs jau 67 pensionāri, jeb gandrīz divas reizes vairāk, raksta Skaties.lv.
Tāpēc Latvijas Bankā piedāvā palielināt pensijas vecumu. Šobrīd tiek īstenota reforma, kuras ietvaros pensionēšanās vecums tiek palielināts pakāpeniski un 2025. gadā sasniegs 65 gadus.
"Noteikti 65 gadi būtu bišķīt jāpaceļ, uz kādiem 67 gadiem, atkarībā no tā, cik paredzamais mūža ilgums. Pareizi būtu sasaistīt šīs lietas, ja cilvēki dzīvo ilgāk, pensijas vecums automātiski mainās līdzi," uzskata Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.
Viņš atzīmē, ka daudzās valstīs, piemēram, Somijā un Nīderlandē, pensionēšanās vecums jau ir saistīts ar prognozējamo cilvēka mūža ilgumu.
Pēc Labklājības ministrijas domām, šobrīd vēl nav pamata runāt par pensijas vecuma palielināšanu, jo iepriekšējā reforma vēl nav pabeigta.
"Virzīšanas līdz 65 gadiem ir adekvāta šā brīža situācijai. Tikai, kad mēs to sasniegsim, 2025. gadā to var pārskatīt, bet šobrīd ne, jo tas ir sociāli jūtīgs jautājums," pārliecināta Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece.
Taču kaut kas tomēr varētu mainīties. Šobrīd katrs trešais darbinieks nemaksā sociālo nodokli pat tādā apjomā, kāds ir noteikts minimālajai darba algai. Runa nav par bezdarbniekiem, bet gan par tiem darbiniekiem, kuri saņem nodokļu atvieglojumus. Pēc Rutkastes domām, tie ir jāpārskata.
"Ja cilvēki nemaksā nodokļus, tad skaidrs, ka nākotnē pensiju apjoms, ko viņi saņems, būs neatbilstoši zems," skaidro Uldis Rutkaste.
Ja visi atvieglojumi tiks saglabāti esošajā apjomā, Latvijas Bankā prognozē pensiju samazināšanos gandrīz uz pusi.
Finanšu ministrs Jānis Reirs atzīmēja, ka speciālos nodokļu režīmus izvērtēs nākamgad, un nedrīkst izslēgt, ka daži atvieglojumi tiks likvidēti jau 2021. gadā. Tāpat Reirs piedāvās ieviest obligāto minimālo sociālo iemaksu, ko noraidīja iepriekšējā Saeima.
"Tas būs viens no mūsu piedāvājumiem, kas ir jāuzlabo sociālajā jomā. Tā ir liela traģēdija, ka vien trešdaļa Latvijas iedzīvotāju, ekonomikai attīstoties 5% apmērā, ir palikuši pilnībā bez sociālās aizsardzības tādēļ, ka netiek veiktas sociālās iemaksas. Tā ir ļoti nopietna lieta, un ir ļoti liels apdraudējums nākotnē," uzsvēra ministrs.
Vienā ziņā eksperti ir vienisprātis – cilvēki ir jāmotivē atlikt naudu pensijai pašiem tā dēvētā trešā pensiju līmeņa ietvaros.
Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, 2019. gadā pensionēšanās vecums Latvijā ir palielinājies par trim mēnešiem un sastāda 63 gadus un trīs mēnešus. Latvijas iedzīvotāji, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par trīsdesmit gadiem, var iziet pensijā pirms šī vecuma sasniegšanas – divus gadus pirms vispārējā pensionēšanās vecuma.
