RĪGA, 16. aprīlis — Sputnik. ASV plāns nosūtīt kuģus uz Kerčas šaurumu ir īsta provokācija, tas ir gluži kā pakasīt lāci aiz auss, - iespējams, viņam iepatiksies, paziņoja Stratēģisko pētījumu fonda zinātniskais līdzstrādnieks Īvs Boije intervijā France24, kura teikto citēja InoSMI. Citi eksperti ir pārliecināti, ka NATO neraisīs konfliktu Melnās jūras reģionā: Krievija nav nekāda parasta Vecās pasaules valsts, tā ir spēcīga kodollielvalsts.
Iepriekš ASV pastāvīgais pārstāvis NATO Keilija Beja Hatčinsone paziņoja, ka NATO valstu ārlietu ministri Vašingtonā apstiprinās pasākumus atbildei uz Krievijas darbībām Melnajā jūrā, starp kuriem ir intensīvāka izlūkošana no gaisa, kā arī lielāka skaita NATO kuģu ierašanās Melnajā jūrā, lai garantētu drošu pāreju cauri Kerčas šaurumam Ukrainas kuģiem.
Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra Vašingtonā zinātniskais darbinieks Kventins Lopino uzskata, ka ASV iniciatīva pārsvarā veido reakciju pēc Krievijas pastiprināšanās Melnās jūras reģionā.
"Krievija ir nospraudusi mērķi modernizēt savu floti un infrastruktūru šajā reģionā, tāpēc tā sākusi daudz agresīvāk marķēt savu teritoriju. Vašingtona nevēlas to ignorēt, bīstoties, ka galu galā Maskava var faktiski pārņemt savā kontrolē vai pat panākt virsvadību Melnās jūras reģionā," teica Lopino.
Stratēģisko pētījumu fonda zinātniskais līdzstrādnieks Īvs Boije uzskata, ka tamlīdzīgus Vašingtonas izteikumus Krievija var uzskatīt par provokāciju.
"Tas ir gluži kā kasīt lācim kaklu – jums šķiet, ka tas atstās uz viņu iespaidu, taču tas ir pilnīgi muļķīgi. Azovas jūras piekraste (abi Kerčas šauruma krasti – red.) pilnībā pieder Krievijai. Tikpat labi varētu prasīt, lai amerikāņi turētos tālāk no Meksikas līča," paskaidroja eksperts.
Vairākas NATO valstis – Rumānija, Bulgārija, Turcija – saprotamu iemeslu dēļ pastāvīgi uzturas Melnajā jūrā. Citu valstu karakuģu tranzītu Melnajā jūrā regulē 1936. gada Montrē Konvencija par šaurumu statusu, kas nodrošina brīvu pārvietošanos Melnajā jūrā. Un NATO kuģi regulāri apmeklē Melno jūru saskaņā ar šo konvenciju, taču ASV iniciatīvas inovācija ietver ne tikdaudz šajā reģionā esošo kuģu skaita pieaugumu, cik resursu pārvaldes koordinācijas uzlabošanu sabiedroto starpā, uzskata Boije.
"Mērķis nav akumulēt militāros resursus reģionā, bet gan izmantot tos efektīvāk," viņš skaidroja.
Pēc Boije domām KF un NATO militāras konfrontācijas risks Melnās jūras reģionā ir ārkārtīgi mazs.
"Neviena NATO valsts nesāks kaitināt Krieviju Azovas jūrā. Nevajag aizmirst, ka Krievija nav kaut kāda vienkārša Vecās Pasaules valsts. Tā ir otrā spēcīgākā kodollielvalsts pasaulē," – piezīmēja eksperts.
Ukrainas provokācija Kerčas šaurumā
Iepriekš vēstīts, ka 2018. gada 25. novembrī Krievijas Federālā drošības dienesta robežsardzes dienests reģistrēja Melnajā jūrā trijus Ukrainas JKS kuģus – "Nikopoļ", "Berdjansk" un "Jani Kapu". Peldlīdzekļi bez iepriekšēja paziņojuma šķērsoja KF valsts robežu un devās Kerčas šauruma virzienā.
Ukrainas peldlīdzekļi tika aizturēti un nogādāti Kerčas ostā, to ekipāžas un Ukrainas drošības dienesta darbinieki, kuri atradās uz kuģiem, tika arestēti par KF valsts robežas pārkāpšanu.
Pēc incidenta Ukrainas un vairāku rietumvalstu valdības nepamatoti apsūdzēja Krieviju par "agresiju" un pieprasīja nekavējoties atbrīvot aizturētos Ukrainas pilsoņus.
Krievija, atbildot uz apsūdzībām, publicēja dokumentālas liecības, kas pierāda: Ukrainas JKS kuģi iebruka KF teritoriālajos ūdeņos ar mērķi slepus nokļūt Azovas jūrā cauri Kerčas šaurumam, tas ir, neinformējot Krievijas varasiestādes par savām darbībām.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins incidentu nosauca par Kijevas provokāciju, kas organizēta ar mērķi celt P.Porošenko režīma reitingu pirms pavasarī Ukrainā paredzētajām prezidenta vēlēšanām. Valsts vadītājs norādīja, ka incidenta laikā KF robežsargi rīkojās atbilstoši instrukcijām valsts robežas apsardzes jautājumā.
