Sergejs Lavrovs paziņoja, ka Ukraina gatavo jaunu provokāciju Kerčas šaurumā. Taču šoreiz ne pašas spēkiem, bet gan ar NATO iesaistīšanu, raksta radio Sputnik autors Sergejs Iļjins. Visādā gadījumā, Kijevas varasiestādes cenšas iesaistīt savas neprātīgās ieceres īstenošanā rietumu bloku. Runa ir par iespējamu otru pēc novembra notikumiem izlaušanos Azovas jūras virzienā, pārkāpjot esošos kuģniecības noteikumus un neievērojot nepieciešamos drošības pasākumus. Kijevas uzdevums, spriežot pēc visa, ir vienkāršs: lai uz Ukrainas kuģu klāja būtu NATO pārstāvji, lai tie Krievijas atbildes pasākumu gadījumā uz tās valsts robežas pārkāpumu varētu fiksēt viņu dēvēto agresiju, un pēc tam atkal kopā ar visu pasauli pasludināt Maskavu par vainīgu visos nāves grēkos.
Shēma ir banāla, un arī NATO novērotāji var sevi iegāzt. Taču nekur nav teikts, ka tas apturēs viņu priekšniecību, kura pieņem lēmumu. Pagājušajā reizē attiecībā pret ukraiņu robežpārkāpējiem Krievijas robežsargi likumīgi izmantoja ieročus. Paldies Dievam, iztika bez upuriem. Taču, ja Ukraina šoreiz rīkosies rupjāk, neviens neko nevar garantēt. Un tā jau noteikti, ja izšķirsies sarīkot provokāciju, tad maksimāli asu.
Tostarp to prasa arī politiskais aspekts saistībā ar gaidāmajām vēlēšanām un ārkārtīgi šaubīgām Porošenko kunga izredzēm uz uzvaru. Starp citu, informācija par Kijevas un NATO pārrunām saistībā ar jaunu nesaskaņotas iziešanas mēģinājumu cauri Kerčas šaurumam ar piedalīšanos tajā, ja ne rietumu kuģiem, tad vismaz ar karavīriem, parādījās jau pērnā gada beigās. Tādēļ gaidāms absolūti jebkāds scenārijs, un pret notiekošos jāizturas absolūti nopietni. Nevienam nav jānovēršas no fakta, ka pēc incidenta Krimas tuvumā Ukrainas prezidenta izsludinātais kara stāvoklis tā arī ne ar ko nebeidzās. Kaut gan sarunu par to, ka viņš atcels vēlēšanas vai izvedīs karaspēkus Donbasā, bija vairāk nekā pietiekami.
Petro Porošenko jānostiprina "panākumi", ka par tādiem var nosaukt iepriekšējo provokāciju. Citas politiskās bagāžas kā kandidātam viņam praktiski nav. Lai kā tur nebūtu, bet viņš taču panāca Rietumu atbalstu sakarā ar šiem notikumiem. Eiropa pat paziņoja par personificētu "Kerčas" sankciju ieviešanu attiecībā pret Krievijas pilsoņiem. Vašingtona prāto. Bet Ukrainas līderis Minhenes drošības konferences laikā, atsaucoties uz ASV viceprezidentu Maiku Pensu, paziņoja, ka Savienotās Valstis izbeigušas visus sakarus ar Maskavu tieši dēļ iepriekšējā ukraiņu kuģu izlaušanās mēģinājuma Azovas jūrā.
Viņš, protams, varēja ko tādu pateikt skaistam vārdam. Taču, neskatoties uz to, visi Maskavas oponenti, un ne tikai Kijevā, ir gatavi izspiest maksimumu no šīs novembra situācijas. Bet vēl labāk – izveidot jaunu. Tajā pašā vietā. Acīmredzot, ne jau nejauši NATO pirms dažām dienām paziņoja par nolūku palielināt militāro klātbūtni Melnajā jūrā. Labi jau būtu, ja vienkārši paziņotu – Brisele to dara regulāri un pat nosūta turp atsevišķus kuģus patrulēšanai – tagad alianse plāno sarīkot akvatorijā visnotaļ iespaidīgas mācības. Kijevā, izskatās, vēlas izmantot tās kā savu iespēju. Un tāpēc jaunas provokācijas risks, atkārtosim, ir reālāks par reālu.
