Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko dosies vizītē uz Latviju maijā, šo informāciju apstiprināja Baltkrievijas vēstnieks Rīgā Vasīlijs Markovičs. "Puses strādā pie gaidāmo pārrunu ekonomiskajiem jautājumiem," atzīmēja diplomāts.
Tik tiešam, Rīgai un Minskai ir vairāki nopietni jautājumi apspriežami ekonomikas jomā. Rīgas ostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks atklāja, ka Lukašenko vizīte varētu sniegt papildu stimulu sadarbībai tranzīta nozarē, kas veicinās jaunu darbavietu izveidošanu un valsts ienākumu pieaugumu. "Līdztekus tradicionālajām kravām, kuras nāk no turienes, var parādīties celuloze. Baltkrievijā šobrīd būvē lielu celulozes kombinātu, kura produkcija tiks eksportēta. Tiek plānoti ļoti lieli apjomi. Koku viņiem ir daudz. Iespējams, Lukašenko vizīte nesīs skaidrību mūsu nākotnes plāniem. Tā ka viss ir normāli," norādīja Ameriks.
Vērts atzīmēt arī to, ka Baltkrievija nopietni modificējusi dzelzceļu infrastruktūru un tieši Baltkrievijas un Latvijas virziens šobrīd ir prioritārais starpkontinentālā Ķīnas tranzīta attīstības ziņā. Starp citu, tieši jautājums par Latvijas iekļaušanu Jaunajā Zīda ceļā tika apspriests Ķīnas Tautas pārstāvju sapulces Pastāvīgās komitejas priekšsēdētāja Džana Dedzjana vizītes laikā Latvijā 2017. gadā.
ĶTR augstā amatpersona toreiz, atmetot ideoloģiskās domstarpības attiecībā uz komunistu lomu pasaules vēsturē, tikās ar Latvijas Saeimas priekšsēdētāju Nacionālās apvienības pārstāvi Ināru Mūrnieci. Līdzīga tikšanās ar radikālo nacionālisti gaidāma arī Lukašenko. Visādā gadījumā, par to ziņoja Markovičs. "Šobrīd Saeimas spīkere, valdības vadītāja un prezidents paziņoja par gatavību tikties," atzīmēja baltkrievu diplomāts.
Te nu sākas kutelīgi momenti attiecībā uz vēsturi. Vai Mūrniece pratīs uzvesties tikpat atturīgi, kā tikšanās laikā ar Ķīnas kolēģi, kurā viņa nolēma nerunāt par savu attieksmi pret komunismu. Vai viņa noklusēs par SS leģionāru ieguldījumu Latvijas tapšanā, par ko pastāstīja 16. martā, uzstājoties Lestenes kapos?
Ja Ķīnai Latvijas reālijas ir tālas, tad Baltkrievijas gadījumā situācija ir citāda. Lieta tāda, ka 1943. gada februārī un martā tieši latviešu policisti, kuru starpā lielākā daļa vēlāk iestājās SS leģionā, piedalījās likvidācijas operācijā "Ziemas burvestība" vāciešu okupētajā BPSR teritorijā. Runa ir par vairāk nekā trim tūkstošiem latviešu kolaboracionistu no 273., 276., 277., 278., 279., 280., 281. un 282. policijas bataljoniem. Pret latviešu sodītājiem, nākamajiem Latvijas SS leģiona karavīriem, toreiz cīnījās slavenās baltkrievu partizānu brigādes.
Par simtiem baltkrievu ciemu, kas tika iznīcināti minētās nacistu operācijas ietvaros, tika stāstīts gan starptautiskā projekta "Nodedzinātajos baltkrievu ciemos izglābušos iedzīvotāju statusa paaugstināšana" ietvaros, gan Baltkrievijas Tieslietu ministrijas Arhīvu un lietvedības departamenta un Vēsturiskās piemiņas fonda izdevumā "Ziemas burvestība: nacistu sodītāju operācija Baltkrievijas un Latvijas pierobežā, 1943. gada februāris-marts".
Taču tā nav vienīgā vēstures mīna, kas sagaida Lukašenko Rīgā. Kā norāda politologs Romāns Jakovļevskis, "valsts protokols paredz augstām amatpersonām Latvijas Okupācijas muzeja apmeklēšanu". Taču kādas izjūtas piedzīvos Lukašenko šajā subjektīvajā muzejā? Tas ir jautājums.
Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.
