18:57 23 Jūlijs 2019
Tiešraide
  • USD1.1173
  • RUB70.5611
Пенсионеры

Latvijas Banka sola pensiju samazināšanos gandrīz uz pusi

CC0 / freeimages
Latvijā
Saņemt īso saiti
233

Šobrīd pensija sasniedz apmēram 40% no algas pirms nodokļu nomaksas.

RĪGA, 9. aprīlis – Sputnik. Pensiju apmērs attiecībā pret vidējo algu Latvijā samazināsies un ap 2050.-2060. gadu var sastādīt 24%, paziņoja Latvijas Radio intervijā Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

"Ja šobrīd, salīdzinot algu pirms nodokļu nomaksas, saņemamā pensija ir apmēram 40%. Ja cilvēks saņem bruto algu 1000 eiro, pensijā viņš var sagaidīt apmēram 400 eiro. (...) Nākotnē šis pensijas relatīvais apjoms būs daudz zemāks," viņš paziņoja.

Ekonomists norādīja, ka nodarbināto daļa attiecībā pret pensionāru daļu samazinās. Šobrīd pensionāru skaits, salīdzinot ar darbspējas vecuma cilvēkiem, sastāda 37%, taču 2060. gadā to skaits var sasniegt 67%.

Taču mūža ilguma pieauguma dēļ vērts aizdomāties arī par pensijas vecuma palielināšanu. Būtisks jautājums ir arī sociālās apdrošināšanas iemaksas, jo šobrīd daļa nodarbināto maksā pilnu likmi, bet daļa – samazinātu. Tāpat sava loma būs arī ēnu ekonomikas apjomu samazinājumam.

Pēdējo desmit gadu laikā darbinieku skaits, kuri maksā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, samazinājies par 15,2%.

Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālo un darba lietu eksperts Pēteris Leiškalns norādīja, ka nodarbināto skaita samazināšanās jāvērtē kontekstā, kurš šajā periodā sasniedzis reālu darbspējas vecumu (20-23 gadi) un kuram vajadzēja papildināt darbaspēka resursus, kā arī Latvijā īstenotās pensiju reformas kontekstā, kura paredz pakāpenisku pensionēšanās vecuma palielinājumu. Saskaņā ar provizoriskiem vērtējumiem, apmēram 30 tūkstošiem cilvēku pensionēšanās vecums tiek atlikts.

"Laikā no 2006. līdz 2018. gadam darba tirgū bija jāienāk tiem, kuri dzimuši pagājušā gadsimta astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados, kad Latvijā bija dzimstības bums, jo ik gadu piedzima aptuveni 40 000 līdz 42 000 bērnu, vienlaikus ik gadu vajadzēja pensionēties ap 25 000–26 000, tādējādi vajadzēja būt nevis nodarbināto skaita kritumam, bet tieši pretēji – pieaugumam vidēji vismaz par 10 000 cilvēkiem ik gadu un desmit gadu laikā 100 000," saka Leiškalns.

Tāpēc, viņaprāt, "izgaisušo" 142 tūkstošu darba ņēmēju skaitam jāpieskaita klāt vēl 100 tūkstoši darbinieku, kuri nav izgājuši darba tirgū, kas kopsumma sastāda jau vairāk nekā 240 tūkstošus darba ņēmēju, kurus Latvija ir pazaudējusi.

Latvijas Pensionāru federācijas vadītājs Andris Siliņš norādīja, ka nabadzības riska robeža katru gadu pieaug arvien ātrāk.

"Piemēram, 2017. gadā tie bija 367 eiro, bet pērn – jau 405 eiro… 84% pensiju bija zem nabadzības riska robežas. Salīdzinājumam – 2017. gadā tādu bija 74%," teica Siliņš.

Pirmkārt, pēc viņa sacītā, pensionāri netiek līdzi algu kāpumam. Otrkārt, arvien vairāk un vairāk atpaliek tie pensionāri, kuri saņem mazas pensijas, – indeksācijas rezultātā reālais viņu pensiju pieaugums ir mazāks, jo to aprēķina procentos attiecībā uz pensijas apmēru.

Pēc temata

Pensijas vecums Latvijā 2019. gadā pieaugs par trim mēnešiem
Pensijas nav palielinātas, PVN nav samazināts: Saeimas pirmā sēde ar apstiprināto valdību
Latvijā zāles tirgo uz kredīta. Kas notiks tālāk?
Informācija par pensijām cilvēkiem, kuri plāno pārcelties uz dzīvi citās ES valstīs

Galvenie temati