"Nokļuvusi inkvizīcijas ērā": vēstures skolotāja pastāstīja par vajāšanu Lietuvā

© Sputnik / Сергей МелконовЛитовские флажки
Литовские флажки - Sputnik Latvija
Vēstures skolotāja Ella Kanaite pastāstīja, ka lēmums pamest skolu bijis smags, taču viņai nebūtu ļāvuši strādāt pēc valdības aprindām tuvā lietuviešu žurnālista apvainojumiem.

RĪGA, 8. aprīlis – Sputnik. Lietuvas Krievu skolu pasniedzēju asociācijas priekšsēdētāja, vēstures skolotāja Ella Kanaite informēja, ka viņai nav dota iespēja turpināt darbu skolā pēc tam, kad viņa publicēja rakstus par Otro pasaules karu Krievijas vēsturnieku interpretācijā, vēsta Sputnik Lietuva.

Materiālus viņa publicēja savā lapā Facebook.

Janvāra beigās lietuviešu žurnālists Aļģis Ramanausks savā lapā sociālajā tīklā atļāvās rupjus izteicienus par Ellu Kainaiti – viņš apsūdzēja pedagoģi par "vēstures falsifikāciju". Pēc Kanaites domām, viņš bija sašutis tāpēc, ka vēstures skolotāja Lietuvā varot interesēties par Krievijas vēsturnieku datiem.

Pie tam pati Kanaite nepapildināja savas publikācijas ne ar kādiem komentāriem no savas puses.

"Mani visvairāk šokēja apvainojumi, ar ko neskopojās ne pats Ramanausks, ne viņa komentētāji. (..) Dzīvojam civilizētā sabiedrībā, taču, lasot tos komentārus, rodas iespaids, ka esi nokļuvusi inkvizīcijas laikmetā," - pedagoģe pastāstīja intervijā izdevumam "Ekspress-ņedeļa".

Kanaite uzsvēra, ka, pasniedzot vēsturi, viņa nav atkāpusies no izglītības programmas un ievērojusi valsts standartus.

"Otrā pasaules kara tēma man ir svēta, un šī pārliecība manī ielikta gēnu līmenī: ja padomju karavīri nebūtu izcīnījuši uzvaru, Eiropā nebūtu neviena ebreja. Tāpēc es ar cieņu un dziļu pateicību izturos pret kritušo kareivju piemiņu," – viņa apliecināja.

Vēlāk Ramanauska publikāciju komentēja Lietuvas izglītības, zinātnes un sporta ministrs Aļģirds Monkēvičs, kuru prezidente Daļa Grībauskaite iecēla postenī janvārī. Viņš pateicās žurnālistam par "informāciju" un apsolīja "noskaidrot situāciju".

Ramanausks ir labi pazīstams ar saviem rusofobajiem izteikumiem. Viļņas pilsētas padomes deputāte Romualda Poševecka atzīmēja, ka žurnālists aizvaino krievvalodīgos iedzīvotājus. Zināms arī, kā Ramanausks stāstīja par saviem sapņiem par bumbas sprādzienu Krievijas mākslinieka Filipa Kirkorova koncertā Viļņā.

"Man neļaus mierīgi strādāt par vēstures skolotāju"

Kanaite pastāstīja, ka bija spiesta pamest skolu vietējo mediju agresīvās kampaņas dēļ, kuri atbalstīja Ramanauska viedokli, kā arī pēc spiediena no Viļņas pašvaldības Izglītības departamenta puses.

Работа Российского государственного архива древних актов - Sputnik Latvija
Pret vēstures falsifikāciju: Krievijā iecerēts veidot Vēsturiskās atmiņas institūtu

Viņa atcerējās, kā Lietuvas Seimas deputāts Laurīns Kasčūns, pazīstams ar savām Krievijai naidīgajām iniciatīvām, pēc Monkēviča reakcijas, nosūtīja iestādei virkni pieprasījumu. Rezultātā tika ieplānota atkārtota pedagogu atestācija, kurā piedalījās skolu atestācijas komisijas pārstāvji un neatkarīgie eksperti no Izglītības departamenta.

"Kļuva skaidrs, ka man neļaus mierīgi strādāt par vēstures skolotāju. Galu galā, Kasčūns apgalvo, ka vēstures skolotājs, kas nokļuvis Valsts drošības departamenta izziņās, nevar mācīt vēsturi. Taču lēmums aiziet no skolas bija smags – skolā esmu nostrādājusi 33 gadus, līdz pensijai palika 8,5 gadi. Tomēr veselība ir dārgāka! Lai arī sapratu, ka aizeju uz nekurieni," – viņa teica.

Kanaite atzīmēja, ka bija spiesta pamest skolu, jo notikušā dēļ pasliktinājusies viņas veselība.

"Man jau tāpat ir slima sirds, un te tā neizturēja – nācās ņemt slimības lapu," – paskaidroja pedagoģe.

Krievvalodīgie iedzīvotāji Baltijas valstīs

Pēc PSRS sabrukuma Baltijas valstu valdību politikā vērojami centieni izspiest krievvalodīgos iedzīvotājus. Šo valstu politiķi regulāri nāk klajā ar paziņojumiem par to, ka Maskava ar krievu valodas palīdzību it kā cenšoties "ietekmēt" valstu iekšējās lietas.

Rakstnieks un publicists Armens Gasparjans. Foto no arhīva - Sputnik Latvija
Viedoklis
Armens Gasparjans: grūti pretoties totālai vēstures falsifikācijai

Latvijā pērn tika pieņemti Izglītības likuma grozījumi, kuri paredz visu skolu pāreju uz mācībām valsts valodā līdz 2021.-2022. gadam. Pie tam 40% Latvijas iedzīvotāju ir krievvalodīgie.

Pērnvasar Lietuvas konservatīvās partijas "Tēvijas Savienība – Lietuvas kristīgie demokrāti" pārstāvji sagatavoja Izglītības likuma grozījumus, kuri paredz: 60% mācību priekšmetu mazākumtautību skolās tiks pasniegti lietuviešu valodā.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs jau vairākkārt atzīmējis, ka pasaulē pastiprinās rusofobais noskaņojums, tostarp arī uzbrukumi krievu valodai un izglītībai Krievijā. ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova asi kritizēja arī spiedienu pret krievvalodīgajiem medijiem Baltijas valstīs.

Tāpat viņa uzsvēra, ka Maskava nosoda Lietuvā augošo "policijas patvaļu", kas sākusies par labu Baltijas republikas iekšpolitiskajai konjunktūrai.

Ziņu lente
0
Vispirms jaunieVispirms vecie
loader
LIVE
Заголовок открываемого материала