RĪGA, 31. marts — Sputnik. Bulgārijas vicepremjers un aizsardzības ministrs Kasimirs Karakačanovs noliedzis baumas par Ziemeļatlantijas alianses jūras kara bāzu dislokāciju republikas teritorijā, vēsta Sputnik Igaunija, atsaucoties uz kanāla TVZvezda sniegto informāciju.
"Neviens nav vērsies pie mums ar tamlīdzīgu ierosinājumu – izveidot papildu NATO bāzes un ievest ārvalstu kuģus Melnajā jūrā," – viņš pastāstīja intervijā TASS un piebilda, ka neviens nav lūdzis Bulgāriju piešķirt valsts jūras kara bāzes Melnajā jūrā NATO vai ASV.
Karačanovs uzsvēra, ka Bulgārija ir lojāls NATO partneris, taču valsts valdība īsteno kompromisu meklējumu politiku, nevis tiecas palielināt spriedzi.
Pēc premjerministra domām, baumas par NATO militāro bāzu iespējamu dislokāciju Bulgārijā izplata tīmekļa vietnes, kuru specialitāte ir nepatiesas ziņas.
"Domāju, ka tamlīdzīgas ziņas ir pašreiz pasaulē notiekošā hibrīdkara elements," – piezīmēja politiķis.
Iepriekš vēstīts, ka Bulgārija kļuva par NATO pilntiesīgu locekli 2004. gada 29. martā. Tajā pašā dienā Ziemeļatlantijas aliansē tika iekļautas vēl sešas valstis – Igaunija, Latvija, Lietuva, Rumānija, Slovākija un Slovēnija. Rezultātā noslēdzās lielākā NATO paplašināšanās kopš aukstā kara beigām.
Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova nosauca NATO paplašināšanos Austrumeiropā par pasaules mēroga krāpšanos, un novērtēja, ka atbildība par to jāuzņemas ne tikai NATO vadībai un konkrētiem cilvēkiem, bet arī veselām valstīm un politiskajām sistēmām.
Alianses nepaplašināšanās austrumu virzienā ir viens no šķēršļiem Krievijas un NATO attiecībās. Maskava atgādina: vienošanās par to, ka NATO nepaplašināsies Austrumeiropā, tika panākta PSRS un ASV pārrunās par Vācijas apvienošanos 1990. gadā. Taču vienošanās bija mutiska, tāpēc alianses vadība atmeta ar roku savam solījumam un paziņoja, ka tas nemaz nav bijis.
Patlaban NATO veido 29 valstis. No tām 13 valstis pievienojušās aliansei pēc 1999. gada.
