RĪGA, 29. marts – Sputnik. Tiesībsargs Juris Jansons savā slēdzienā Latvijas Satversmes tiesai, kura izskata prasību pret nacionālo minoritāšu skolu pāreju uz mācībām latviešu valodā, norādīja uz reformas "plāno" vietu. Jansons uzskata, ka attiecībā uz privātskolām tiek pārkāpts tiesiskās paļāvības princips, par to radio Baltkom ēterā paziņoja viens no prasības iesniedzējiem, privātskolas LATREIA skolēnu tēvs Tengizs Džibuti.
Slēdzienu tiesībsargs nosūtījis gan tiesai, gan arī vecākiem.
"Mēs vērsāmies pie tiesībsarga, taču sākumā visas atbildes bija vispārējas. Viņš atmeta visus mūsu argumentus nacionālo minoritāšu tiesību aizsardzībā. Un savā pēdējā slēdzienā viņš ļoti uzmanīgi un klusi norādīja, ka attiecībā uz privātskolām tiek pārkāpts tiesiskās paļāvības princips," pastāstīja Džibuti.
Dokumenta ekrānbildi publicēja sabiedrības aktīvists, krievu skolu aizstāvis Degi Karajevs. Izvilkums no tiesībsarga slēdziena, kurā viņā norāda uz tiesiskās paļāvības principa pārkāpumu, izskatās šādi:
"Ņemot vēra visu iepriekš minēto, tiesībsargs secina, ka pārejas uz jauno normatīvo regulējumu, kā arī normatīvā regulējuma nepārprotama formulējuma esamība ir būtisks tiesiskās paļāvības principa nodrošināšanas priekšnoteikums.
Saeima atbildes rakstā norāda, ka izglītības reforma attiecībā uz valsts valodas lietojuma palielināšanu ir īstenota pakāpeniski un saudzīgi vairāk nekā 20 gadu garumā. Tātad tas ir atzīstams par nopietnu aspektu lietas izspriešanā. Skaidra valsts iecere attiecībā uz šo nostāju tika noteikta arī normatīvi – Izglītības likuma pārejas noteikumu 9. punktā. Taču pārejas noteikumi par izglītības pakāpenisku pāreju uz izglītības īstenošanu valsts vatodā expresis verbis ir attiecināmi uz valsts un pašvaldības izglītības iestādēm. Savukārt valsts iecere attiecībā uz privātām izglītības iestādēm nebija izteikta. Minētā normatīvā nekonsekvence tiesībsargam rada pamatotas bažas attiecībā uz tiesiskās paļāvības principa nodrošināšanu."
Pēc Džibuti domām, sakarā ar tiesībsarga slēdzienu diskusija paveras jaunā gaismā.
"Pastāv cerība, ka Satversmes tiesa iedziļināsies šajā argumentā un pieņems taisnīgu lēmumu," pateica Džibuti.
Degi Karajevs atzīmēja, ka valdībai un Saeimai klāsies grūti, "jo pret Satversmes 1. pantu neko nepasāksi – tiesiskās paļāvības princips tiek izskatīts ka viens no noteicošajiem juridiskajā sistēmā, kuri nodrošina likuma augstāko spēku (rule of law)".
"Vispirms, tas skar likumdošanas procesu, par kura rezultātu kļūst likuma normas tapšana, kurai, pēc Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) domām, jāatbilst precizitātes, viennozīmīguma, satura skaidrības prasībām. Saskaņā ar ECT pozīciju, likumam jāatbilst Cilvēktiesību un cilvēka pamatbrīvību aizsardzības konvencijā noteiktajam standartam, kurš nosaka, ka likumdošanas normām jābūt formulētām ar pietiekamu skaidrību un ļautu cilvēkam paredzēt, vēršoties nepieciešamības gadījumā pēc juridiskās palīdzības, ar kādām sekām var tikt saistīti vienas vai otras tās darbības. Tādā nozīmē tiesiskajai paļāvībai jābūt ievērotai, kā norāda ECT, ne tikai formulējot likuma normas saturu, bet arī lēmumu risināšanā par likuma izmaiņu pieņemšanu, par atgriezeniskā spēka piešķiršanu no jauna pieņemamam normatīvajam tiesību aktam," uzrakstīja Karajevs savā Facebook lapā.
Trīs prasības
2018. gada martā Latvijas Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Izglītības likuma un Vispārējās izglītības likuma grozījumus, kuri paredz no 2019./2020. mācību gada uzsākt pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā nacionālo minoritāšu vidusskolas posmā. Pilna pāreja uz mācībām latviešu valodā beigsies 2021. gada 1. septembrī. Valsts prezidents abus šos likumus ir izsludinājis.
Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji ārkārtīgi negatīvi uztvēra izglītības reformu, valsti pāršalca protestu vilnis.
Pret reformu Latvijas Satversmes tiesā tika iesniegtas trīs prasības. Pirmo iesniedza Saeimas deputāti no partijas "Saskaņa", viņi uzstāj, ka Izglītība likuma grozījumi neatbilst trim Satversmes pantiem. Sēdes šajā lietā jau ir notikušas, 23. aprīlī tiek gaidīts lēmums.
2018. gada novembrī Satversmes tiesa pieņēma izskatīšanai vēl vienu lietu par normas atbilstību Satversmei par to, ka "privātās izglītības iestādēs pamatizglītības un vispārējās un profesionālās vidējās izglītības līmenī izglītību iegūst valsts valodā".
Marta sākumā Satversmes tiesa iesāka jau trešo lietu par skolu pāreju uz mācībām tikai un vienīgi latviešu valodā. Prasību iesniedza skolēni, kuri iegūst izglītību privātā mācību iestādē viņiem dzimtajā krievu valodā. Prasības iesniedzēji uzskata to par diskrimināciju pēc nacionālās pazīmēs un ierobežojumu Satversmē garantētām izglītības tiesībām. Viņi norāda, ka valsts valodas izmantošanas nostiprināšanu nav iespējams panākt ar nacionālo minoritāšu pārstāvju tiesību samazināšanas palīdzību.
