RĪGA, 28. marts – Sputnik. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padome nolēmusi uzsākt streika procedūru, jo nav guvusi pārliecību par to, ka valdība šogad paaugstinās pedagogu algas, raksta rus.tvnet.lv.
Tuvāko nedēļu laikā LIZDA reģionālās organizācijas izlems jautājumu par streika atbalstīšanu, tā iespējamo formātu un laiku. Plānots, ka 17. aprīlī notiks LIZDA padomes sēde lēmuma pieņemšanai par streika rīkošanu. To paredzēts sarīkot septembrī.
LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga padomes sēdē, kurā tostarp piedalījās arī izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, paziņoja, plānā, kuru arodbiedrībai piedāvāja valdošā koalīcija, nevar gūt pārliecību par to, ka nepieciešamais finansējums tiks saņemts līdz šī gada septembrim. Šuplinska pārmeta arodbiedrībai nevēlēšanos piedalīties reformās un paziņoja, ka viņai un Izglītības un zinātnes ministrijai naudas nav.
Kā paziņoja Vanaga, ministres pozīcija apgrūtina sadarbību, un šobrīd viņa nav guvusi pārliecību par to, ka Šuplinska var būt pedagogu ministre.
Pirms nedēļas, 20. martā, vairāk nekā divi tūkstoši cilvēku savācās kopā uz arodbiedrības mītiņu pie Saeimas ēkas sēdes laikā, kurā deputāti izskatīja šī gada budžetu. Pasniedzēji protestē pret to, ka valdība neatrada naudu solītajai skolotāja likmes palielināšanai līdz 750 eiro no esošajiem 710 eiro.
Pie protestētājiem iznāca premjerministrs Krišjānis Kariņš, Saeimas spīkere Ināra Mūrniece, dažādu frakciju deputāti. Izrādījās, ka nepieciešamo summu deviņu miljonu eiro apmērā politiķi nodrošināt joprojām nevar. Viņi solīja izglītībai piešķirt papildu 1,7 miljonus eiro, un pēc tam tuvāko mēnešu garumā turpināt naudas meklējumus.
Iepriekš Kariņš pārmeta LIZDA nevēlēšanos rast kompromisu algu palielināšanas jautājumā. Pēc viņa domām, izņemt naudu tagad no citiem projektiem un pielikt to skolotājiem ir tas pats, kas paņemt kredītu dzīvokļa remontam, bet naudu iztērēt braucienam uz siltajām zemēm.
"Tur ir vairāk ultimatīvi uzstādījumi, taču nav vēlmes tikt skaidrībā ar iemesliem. Labāk ir salīdzināt situāciju ar Igauniju, kur pedagogu algas ir divas reizes lielākas. Taču tur līdzekļi izglītībai tiek piešķirti tādā pašā proporcijā, kā pie mums. Bet viņiem sistēma ir sakārtota, te runa ir ne tikai par skolotāju skaitu, bet arī par skolu tīklu, par administratīvi-teritoriālo reformu. Tāpēc viņiem iznāk maksāt vairāk," - pateica Kariņš.
Viņš paziņoja, ka skolu un administratīvi-teritoriālajai reformai jānorit paralēli, veiksmīgai skolu tīkla optimizācijai uzdeva kopīgi strādāt izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcei.
