RĪGA, 27. marts – Sputnik. Rīgas dome tērē daudz vairāk naudas palīdzībai cilvēkiem, kurus aizraušanās ar spēļu automātiem novedusi līdz smagam stāvoklim, nekā iegūst no šī biznesa veida nodokļos, paziņoja domes deputāts Andris Ameriks, vēsta Press.lv.
Rīgas domes Korupcijas apkarošanas, kārtības un drošības komiteja 21. martā vienbalsīgi atbalstīja lēmumu uzdot Juridiskajai pārvaldei sagatavot projektu par visu spēļu zāļu likvidēšanu Rīgā, tostarp arī mikrorajonos.
2019. gada februārī Rīgā darbojās 150 spēļu zāles. Kopumā azartspēļu biznesā Latvijā ir nodarbināti 3866 cilvēki. Rīgas spēļu zāles, parasti, ir lielākas, nekā provincē, līdz ar to, tur ir vairāk apkalpojoša personāla. Tāpēc, saskaņā ar aptuveniem aprēķiniem, var teikt, ka pēc spēļu zāļu biznesa likvidācijas, savas darbavietas zaudēs apmēram divi tūkstoši cilvēku. Saskaņā ar 2018. gada datiem, azartspēļu bizness iemaksājis Latvijas budžetā 83,58 miljonus eiro. Savukārt Rīgas pašvaldības budžets saņēma 9,52 miljonus eiro nodokļos.
Rīgas domes deputāts Andris Ameriks, komentējot situāciju ar darbavietu likvidēšanu spēļu zāļu biznesā un nodokļu ienākumu zaudējumu, paziņoja, ka tas ir mazākais ļaunums.
"Rīgas dome tērē daudz vairāk sociālā budžeta līdzekļu palīdzībai cilvēkiem, kurus aizraušanās ar spēļu automātiem novedusi līdz ļoti smagam stāvoklim, novedusi pie traģēdijām ģimenēs. Spēļu zāļu gadījumā mēs maksājam divas reizes vairāk, nekā saņemam," - pateica deputāts.
Savukārt deputāts Andrejs Kozlovs norādīja, ka centieni atspoguļot medijos spēļu zāļu slēgšanu Rīgā kā ļaunumu, izraisa sašutumu.
"Gribas pavaicāt – kungi, kur tad jūs bijāt, kad slēdza ciet ABLV banku? Kad no bankām atlaida simtiem cilvēku? Kāpēc neviens neskaita, cik Latvija ir zaudējusi banku slēgšanas dēļ? Protams, šobrīd tirgū parādījies daudz kvalificētu bankas darbinieku, kuri var gan strādāt spēļu automātu zālēs, gan spēlēt automātos, atstājot sievas, bērnus bez iztikas līdzekļiem…" - pateica Kozlovs.
Spēļu zāļu apkarošana Rīgā ilgst jau vairākus gadus. 2017. gada septembrī Rīgas domes Korupcijas apkarošanas, kārtības un drošības lietu komiteja atbalstīja 9 spēļu zāļu slēgšanu Rīgas centrā, savukārt oktobrī – vēl 33.
Tika ziņots, ka spēļu zālēm jāpazūd no Rīgas vēsturiskā centra, tā aizsargzonas, kā arī no maisītas apbūves zonas. Izņēmumu sastādīja tikai četru un piecu zvaigžņu viesnīcas.
Pret spēļu zāļu slēgšanu, izņemot pašus šī biznesa īpašniekus, iestājās partiju "Latvijas attīstībai" un Latvijas Reģionu apvienības priekšsēdētāji, kā arī Rīgas domes opozīcijas deputāti Juris Pūce un Mārtiņš Bondars.
Rīgas mērs Nils Ušakovs apgalvo, ka šie deputāti izrāda pretošanos dēļ tā, ka ir iesaistīti finanšu darījumos ar spēļu zāļu īpašniekiem. "Tā ir partija, kura vienmēr finansiāli bijusi atkarīga no spēļu zāļu nozares, laikam, ir unikāls dubultstandartu piemērs," - pateica Ušakovs.
