RĪGA, 23. marts — Sputnik. Rīgas dome cieši apņēmusies likvidēt visas spēļu zāles galvaspilsētā. 21. martā Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteja vienbalsīgi atbalstīja lēmumu uzdot juridiskajai pārvaldei sagatavot projektu, kas likvidēs spēļu biznesu pilsētā.
Rīgas Attīstības komitejas vadītājs Aleksejs Rosļikovs, komentējot domes lēmumu, paziņoja, ka "šis ļaunums – spēļu bizness – ir jāierobežo nekavējoties un bez kompromisiem". Viņš uzsvēra, ka Latvijas galvaspilsētas ekonomikas pamatā nevar būt bizness, kas sagraus tūkstošiem ģimeņu dzīvi.
Pēc spēļu zāļu likvidācijā Rīgā aizmāršīgi vecāki vairs nepametīs bērnus pie izklaides iestāžu durvīm. Daudziem pilsētas domes lēmums, iespējams, ļaus ietaupīt naudu. Taču, neskatoties uz šīm priekšrocībām, pilsētai tomēr ir ko zaudēt kopā ar spēļu automātiem.
Darbs un nauda
Portāls Bb.lv vēsta, ka 2019. gada Latvijā darbojās 309 spēļu zāles. No tām Rīgā funkcionēja 150 iestādes, kā arī 4 kazino. Vēl viens kazino atrodas Liepājā. Azartspēļu inspekcija pastāstīja, ka, saskaņā ar 2019. gada statistiku, spēļu biznesā Latvijā nodarbināti 3866 cilvēki.
Bb.lv atzīmēja, ka spēļu zāles Rīgā ir lielākas nekā provincē, tātad personāla skaits tajās ir lielāks. Aptuvenas aplēses liecina, ka pēc spēļu biznesa likvidācijas darba vietas zaudēs apmēram divi tūkstoši cilvēku, par ņemot vērā, ka krupjē un spēļu automātu darbinieki 4* un 5* viesnīcās darbu saglabās.
Taču Rīga zaudēs arī miljoniem eiro, ko ienes nodokļi. 2018. gadā azartspēļu bizness Latvijas budžetā ienesa 83,85 milj. eiro, Rīgas pašvaldības budžetā ienāca 9,52 milj. eiro.
Nekā pārsteidzoša – pagājušā gada pirmajā pusē vietējie un ārvalstu spēlmaņi azartspēlēm iztērējuši 126,4 milj. eiro. Pie tam apmēram 100 milj. "apēduši" tieši spēļu automāti. Savus miljonus saņēmuši arī kazino, taču šī summa nav tik liela – 7,8 milj. Vēl 1,1 milj. eiro saņēmuši totalizatori, un tikai 90 tūkstošus – bingo spēles organizatori.
Kopumā azartspēļu organizatoru prognozētā peļņa sešu mēnešu laikā veidoja 32,7 milj. eiro.
Darījumi un sakari
Cīņa ar spēļu zālēm Rīgā rit jau ilgu laiku. 2017. gada septembrī Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteja atbalstīja 9 spēļu zāļu slēgšanu Rīgas centrā, oktobrī tika slēgtas vēl 33 iestādes.
Ziņots, ka spēļu zālēm jāpazūd no Rīgas vēsturiskā centra, tā aizsargzonas un jauktās apbūves zonas. Izņēmumu veido tikai četru un piecu zvaigžņu viesnīcas.
Pret spēļu zāļu slēgšanu iebilst ne vien paši biznesa īpašnieki, bet arī partijas "Latvijas attīstībai" un Latvijas reģionu apvienības vadība, kā arī Rīgas domes opozīcijā strādājošie deputāti Juris Pūce un Mārtiņš Bondars. Rīgas mērs Nils Ušakovs paskaidroja, ka politiķi pretojas lēmumam tāpēc, ka ar spēļu zāļu īpašniekiem viņus saista finansiāli darījumi.
