RĪGA, 25. marts – Sputnik. Latvijā nav radīti nosacījumi veiksmīgai kases aparātu reformas pabeigšanai, paziņoja Valsts kontrole pēc revīzijas veikšanas. Kases aparātu reformai, kura ilgst piecus gadus, nav detalizēta rīcības plāna, tās beigu termiņš nav skaidrs, atzīmēts iestādes mājaslapā.
"Reforma skar vairāk nekā 30 tūkstošus nodokļu maksātāju, kas ik dienas izmanto kases aparātus un kases sistēmas. Pirms tik lielu pārmaiņu īstenošanas valstij bija rūpīgi jāplāno, kādas izmaksas radīsies uzņēmējiem, kādos termiņos izmaiņas varēs veikt un kādi būs valsts ieguvumi. Kases aparātu reforma bija nepieciešama, taču revīzija apliecina, ka netika radīts stabils pamats un priekšnosacījumi reformas veiksmīgai pabeigšanai," - paziņoja valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
2019. gada sākumā, piecus gadus kopš reformas sākuma, tika nomainīti vien 59% no visiem kases aparātiem. Netika nomainīti tie aparāti, kuriem nepieciešami individuāli risinājumi. Tā kā kases aparātu nomainīšana pirmām kārtām ir informācijas tehnoloģiju ieviešana, pastāv risks, ka līdz tam laikam, kad tie tiks nomainīti, informācijas tehnoloģijas jau būs novecojušas, noslēdz dienestā.
Pērnā gada sākumā Valsts ieņēmumu dienestam (VID) nācās izslēgt sešus kases aparātus no atbilstošu modeļu saraksta. Tobrīd šos modeļus izmantoja vairāk nekā 18 tūkstoši uzņēmēju.
Finanšu ministrija un VID plānoja saņemt valsts budžetā reformas gaitā 18,5 miljonus eiro aizpagājušajā gadā un gandrīz 17 miljonus eiro – pērn. Šīm prognozēm nebija pamata, jo nepastāv metodikas, kuras ļautu aprēķināt, cik naudas nonāks budžetā reformas rezultātā.
"Sākotnēji jaunās prasības paredzēja, ka uzņēmējam, sasniedzot noteiktu apgrozījumu, obligāti ir jālieto konkrēts kases aparātu veids, tomēr 2018. gada beigās Finanšu ministrija un VID atkāpās no šī nosacījuma. Līdz ar to arī pašlaik normatīvi nesniedz skaidrību, kādus kases aparātus uzņēmējs drīkst lietot. Ar jauno regulējumu tika mēģināts noteikt arī stingrākas prasības kases aparātu apkalpojošiem dienestiem. Taču revīzijā secināts, ka jaunās prasības nav skaidri definētas un ir formālas. VID nenodrošina arī pietiekamu uzraudzību pār kases aparātu apkalpojošo dienestu pienākumu izpildi," - secināja Valsts kontrolē.
Tāpat Valsts kontrole atzīmē, ka informācija par kases aparātiem, kura publicēta VID, nav pietiekami kvalitatīva.
Finanšu ministrijas reforma, kura tiek īstenota visā Latvijā ar VID palīdzību, sāka darboties kopš 2017. gada 1. jūlija. Tās būtība ir aizstāt esošos kases aparātus ar jauniem, kurus it kā neesot iespējams "uzlauzt", bet galvenais – ar to palīdzību nav iespējams slēpt no nodokļu inspektoriem reālās peļņas apmēru. Saskaņā ar VID paziņojumu, vecie kases aparāti "zog" valstij līdz pat 1,5 miljardiem eiro gadā. Taču Henrika Danusēviča jautājums par to, kādā veidā tas notiek, tā arī palika neatbildēts.
Latvijā joprojām nav izstrādāta veco kases aparātu utilizācijas sistēma. Izmest vienkārši atkritumos tos ir aizliegts, tos nedrīkst nodot arī izgāztuvēs, kur pieņem, teiksim, ledusskapjus un veļas mazgājamās mašīnas. Bet runa taču nav par vienu aparātu, bet par apmēram 100 tūkstošiem. Tagad to skaitam varētu pievienoties vēl vairāk nekā 10 tūkstoši vienību. Par aparāta utilizāciju jāmaksā tā īpašniekam – tirgotājam.
