RĪGA, 21. marts — Sputnik. Eiropas Parlamenta deputāta kandidāts Ruslans Pankratovs ar oficiālu vēstuli vērsies Zviedrijas vēstniecībā Rīgā un lūdzis skaidrojumu sakarā ar Zviedrijas karoga parādīšanos leģionāru gājienā Rīgā 16. martā.
Vēstulē Zviedrijas vēstniecei Annikai Jaganderai politiķis norādīja, ka 2019. gada 16. martā Rīgā Waffen SS leģionāru gājienā piedalījās cilvēks ar Zviedrijas karogu, un lūdza sniegt vērtējumu par šo incidentu.
Komentārā Sputnik Latvija Pankratovs atgādināja, ka vairākās ES valstīs diemžēl vēl joprojām pastāv marginālas organizācijas, kas izplata neofašisma un neonacisma, kā arī rasu pārākuma idejas.
"27 neatkarības gadu laikā esam jau vienkārši pieraduši pie Baltijas valstīm un ar nožēlu vērojam viņiem pievienojušos Ukrainas banderoviešu pūles, taču nav gluži saprotams, ko šeit varētu darīt Zviedrijas valsts pārstāvji," – piebilda Pankratovs.
Politiķis uzsvēra, ka piedalīšanās SS latviešu soda vienību pasākumā var nozīmēt tikai vienu – atbalstu rasu un nacionālā pārākuma idejām, civiliedzīvotāju iznīcināšanai Otrā pasaules kara gados un fašistiskā režīma attaisnošanu.
"Es ļoti ceru, ka tādu naidīgu soli ar nepārprotamu rusofobu akcentu adekvāti novērtēs ne tikai Zviedrijas vēstniecība, valdība un antifašistiskās organizācijas, bet arī visa Eiropa. Pretējā gadījumā ES vadība vairs neslēpj atklāto vēlmi veicināt etnisko spriedzi uz Krievijas robežas," – secināja Pankratovs.
Ik gadus 16. martā Rīgā tiek organizēts Waffen SS latviešu leģiona dalībnieku un viņu piekritēju gājiens. Tas rada antifašistisko organizāciju neapmierinātību un sašutumu visā pasaulē. Krievija uzskata SS leģionāru gājienu Latvijā par kauna traipu. Iepriekš Krievijas Ārlietu ministrijas pilnvarotais cilvēktiesību, demokrātijas un likuma virsvadības jautājumos Konstantins Dolgovs paziņoja, ka Latvijas varasiestāžu lēmums atļaut SS veterānu maršus neatbilst starptautiskajām tiesībām un Nirnbergas tribunāla spriedumiem.
Premjerministrs Krišjānis Kariņš ieteicis valdības locekļiem, kuri vēlas atzimēt 16. martu, doties uz Brāļu kapem Lestenē, nevis pie Brīvības pieminekļa. "11. novembris ir diena, kad godinām Latvijas karavīrus. Aicināju tos ministrus un Ministru kabineta locekļus, kuri vēlas 16. martā godināt karavīrus, to darīt nevis pie Brīvības pieminekļa, bet Lestenes Brāļu kapos," – uzsvēris Kariņš.
Latvijas premjerministri regulāri brīdina ministrus par to, ka pasākumos pie Brīvības pieminekļa piedalīties nevajadzētu, piemēram, 2017. gadā ar šādu lūgumu nāca klajā Māris Kučinskis.
2014. gadā Nacionālās apvienības pārstāvis – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis – Laimdotas Straujumas vadītajā valdībā zaudēja posteni, jo 16. martā devās pie Brīvības pieminekļa. Valdības vadītāja Laimdota Straujuma ("Vienotība") tolaik uzsvēra, ka bijusi spiesta pieņemt šādu lēmumu, jo Cilinskis palielināja atsevišķu radikāli noskaņotu grupu provokāciju risku.
