RĪGA, 18. marts — Sputnik. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš izvairījies no atbildes uz jautājumu par iespējamajām sankcijām attiecībā uz koalīcijas partiju pārstāvjiem, kuri 16. martā piedalījās leģionāru gājienā Rīgā, ziņo tvnet.lv.
Kariņš iepriekš aicināja valdības locekļus, kuri vēlas atzīmēt 16. martu, darīt to nevis pie Brīvības pieminekļa, bet Brāļu kapos Lestenē. Tiešām neviens no ministriem pasākumā nepiedalījās, taču gājienā devās Kariņa padomnieks demogrāfijas jautājumos Imants Parādnieks un citi apvienības "Visu Latvijai" – "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" pārstāvji - Raivis Dzintars, Jānis Iesalnieks, Aleksandrs Kiršteins un Edvīns Šnore.
Komentējot žurnālistiem jautājumu par Nacionālās apvienības pārstāvju piedalīšanos gājienā 16. martā, Kariņš paziņoja, ka Latvija ir brīva demokrātiska valsts. Kas attiecās uz viņa padomnieka piedalīšanos gājienā, Kariņš tieši neatbildēja, vai viņam tiks piemērotas kādas sankcijas, bet pateica, ka gaida no Parādnieka priekšlikumus par reālu demogrāfiskās situācijas uzlabošanos valstī, īpaši ņemot vērā, ka šajā jomā tiek ieguldīts daudz līdzekļu, taču atdeve esot maza.
Latviešu leģiona Waffen SS un viņu atbalstītāju gājiens Rīgā norisinās katru gadu. Tas izraisa neapmierinātību un sašutumu no antifašistisko organizāciju puses visā pasaulē. Krievijā uzskata, ka SS leģionāru gājiens Latvijā ir kaunpilns pasākums. Iepriekš Krievijas Ārlietu ministrijas pilnvarotais cilvēktiesību, demokrātijas un likuma varas jautājumos Konstantīns Dolgovs paziņojis, ka Latvijas varas iestāžu atļauja rīkot SS veterānu gājienu ir pretrunā ar starptautiskajām tiesībām un Nirnbergas tribunāla lēmumiem.
Sputnik jau ziņojis, ka ar katru gadu gājiena dalībnieku kļūst arvien mazāk. 2016. -2017. gadā to skaits kopā ar skatītājiem bija ap 2 000.
2018. gadā policija ziņoja par 1,5 tūkstošiem gājiena dalībnieku. Pēc Sputnik korespondenta vērtējuma tie bija ap 600 gājiena dalībnieku un tikpat daudz skatītāju. Tātad 1,2 tūkstoši cilvēku - kopā ar specdienestu pārstāvjiem un žurnālistiem.
Šogad 16. marts bija sestdiena, un gājiena dalībnieki cerēja, ka viņiem pievienosies tie, kuri iepriekš nevarēja to atļauties mācību vai darba dēļ. Taču, patiesībā, gājēju skaits pieaudzis nenozīmīgi, ņemot vērā skatītājus, pat samazinājās. Pēc policijas vērtējuma (tika saskaitīti skatītāji un dalībnieki) kopā bija vairāk nekā 1000 cilvēku. Pēc Sputnik korespondenta aplēsēm gājienā piedalījās ap 700 cilvēku, bet skatītājus pie Brīvības pieminekļa bija mazāk nekā iepriekšējos gados – aptuveni 350-450 cilvēku.
