RĪGA, 21. marts — Sputnik. Eiropas Savienība pēc Polijas pieprasīja ir gatava ierobežot Ukrainas tiesības uz agrārās produkcijas beznodevu eksportu uz ES valstīm, portālā Sputnik Igaunija pastāstīja Aleksejs Toms.
Varšavu uztrauc vistas gaļas importa pieaugums no Ukrainas – to ievešana kaitē poļu putnkopju interesēm, bet Briselei nepatīk Ukrainas uzņēmumu krāpšanās ar importa nodevām.
Vairāku Eiropas valstu lauksaimniecības ministru bažas rada vistas gaļas piegādes apjomu pieaugums no Ukrainas, noskaidrojās ministru tikšanās laikā 18. martā ES Padomē. Pareizāk sakot, par kaitējumu vietējo putnkopju interesēm pastāstija Polija. Ministrs Jans Kšištofs Ardanovskis informēja kolēģus par to, ka vistas gaļas imports no Ukrainas izjauc līdzsvaru nacionālajā tirgū un kaitē poļu fermeru interesēm.
Cik zināms, vairāki ministri viņam nepiekrita – viņi uzskata, ka satrauktais Polijas ministrs pārspīlē problēmu. Pagaidām Eiropā vēl nebūt nedraud reāls gaļas pārpalikums, ko radītu imports no Ukrainas, taču sezonāls tarifu līdzsvara trūkums patiešām ir vērojams.
"Mums beidzot ir uzkrāta plaša pieredze par to, kā risināt šādas ar tirgus attīstību saistītas nelīdzsvarotības radītas problēmas," – klātesošajiem apliecināja ES lauksaimniecības komisārs Fils Hogans, atbildot uz jautājumiem par to, kā risināt problēmas, ko rada Brexit un britu fermeru trukums Eiropas tirgus regulēšanas programmās.
Komisārs pieminēja pieredzi, kas gūta, pārvarot govju trakumsērgas uzliesmojuma sekas, kas sākās Anglijā, un problēmas, kas radās Eiropas fermeriem pēc Krievijas lēmuma ieviest kontrsankcijas tirdzniecības un ekonomikas nozarēs. Neapšaubāmi, komisāra atbildi var pilnā mērā attiecināt arī uz tirgus nelīdzsvarotību, ko, pēc Polijas domām, rada putna gaļas eksportētāji no Ukrainas.
Vistu krūtiņas eksportē kā "atgriezumus ar kauliem"
Komisārs Hogans atklāja, ka ES gatavojas mainīt Brīvās tirdzniecības vienošanos (DCFTA) ar Ukrainu, kas ierobežos dažu putnkopības produkcijas veidu importu. Varšava un Brisele apgalvoja, ka virkne lielo eksporta uzņēmumu Ukrainā ieved ES valstīs vistu krūtiņas, ko noformē kā "citi atgriezumi ar kauliem", kas saskaņā ar DCFTA noteikumiem nav aplikti ar nodevām.
Domājams, ekspertiem Briselē agrāk ne prātā nevarēja ienākt, uz ko spējīgi attapīgie piegādātāji no Ukrainas. Kilograms vistas krūtiņas Rietumeiropas valstīs maksā apmēram trīskārt vairāk nekā Ukrainā.
Acīmredzot, piegādātāju krāpšanās mērogi sasnieguši tādu līmeni, ka Brisele ir spiesta spert soļus, neskatoties uz politisko atbalstu Kijevai un vairāku ES valstu iebildumiem, kuras apgalvo, ka vienošanās noteikumi ir jāievēro jebkurā gadījumā.
Vienošanās DCFTA stājās spēkā 2016. gada 1. janvārī, un kopš tā laika Ukraina palielinājusi agrāro eksportu uz Briseli vairāk nekā par 30%, taču tās tirdzniecības bilance ar ES vēl joprojām ir negatīva – dati par 2017. gadu liecina, ka deficīts bija aptuveni 3,5 miljardi eiro. Šajā laikā Ukraina ir kļuvusi par vienu no vadošajiem putna gaļas eksportētājiem uz ES – 2018. gadā tās apjoms pārsniedzis 120 tūkst. tonnu.
Domājams, Ukrainas uzņēmumi pie tā neapstāsies, un 2019. gadā palielinās savu vistas gaļas importa daļu Eiropā aptuveni līdz 15%.
Neskaidrības ar eksporta statistikas datiem
Tiesa, pašas Ukrainas dati liecina, ka 2017. gadā tā realizējusi ES valstīs daudz lielāku vistas gaļas apjomu, 163 tūkstošus tonnu, un gaidījusi vēl iespaidīgākus rezultātus 2018. gadā. Par to pirms gada informēja Ukrainas specializētais izdevums "Delo".
Starpība Ukrainas ievestās vistas gaļas apjoma datos par 2018. gadu varētu nozīmēt, ka ES jau veic pasākumus tās importa ierobežošanai no Ukrainas.
Spriežot pēc Padomes sēdes noslēguma preses konferences, Ukrainas eksporta gaidāmais ierobežojums pretēji DCFTA vienošanās noteikumiem nav īpaši ieinteresējis Eiropas lauksaimniekus – lielākā daļa žurnālistu jautājumu skāra fermeriem piešķirtā atbalsta sadalījumu un perspektīvas Eiropas un Lielbritānijas "lauksaimnieciskajās" attiecībās dažādu Brexit variantu apstākļos.
