RĪGA, 20. marts — Sputnik, Jevgēņijs Ļeškovskis. Par Arnoldu Babri, Latvijas draudīgākā specdienesta – Satversmes aizsardzības biroja – kādreizējo augsti stāvošo darbinieku, kurš SAB atbildēja par ekonomisko drošību republikā, mediji stāsta visai bieži.
Pēc aiziešanas no SAB viņš sāka nodarboties ar biznesu. Patlaban Arnolds Babris ir valstī pazīstamās zivju pārstrādes fabrikas "Brīvais vilnis" līdzīpašnieks, agrāk vadīja lielāko nerafinētās eļļas ražošanas uzņēmumu Latvijā "Iecavnieki". Vairākus gadus vadīja uzņēmumu "Biodegviela" – vadošo spirta ražotāju Latvijā, kā arī daudzfunkcionālo kompleksu "Arēna Rīga".
Visus uzņēmumus Arnolds Babris sāka vadīt, kad tie bija "tuvas nāves" stāvoklī, taču pamanījās piecelt kājās un padarīt par vadošajiem savā nozarē. Bojā gāja arī bizness Ukrainā – 19 DUS un divas naftas bāzes Kijevā, Kijevas un Žitomiras apgabalos, kā arī Aizkarpatos, kad pie tā stūres stājās A.Babris.
Par to, kas iznācis no Latvijas un Ukrainas biznesa, Arnolds Babris pastāstīja Sputnik.
Miljoniem dolāru, kas varēja pagaist
Savulaik kāda banka Latvijā piešķīra preču kredītu degvielas piegādēm Ukrainai uzņēmumiem, kuri bija saistīti ar baltkrievu uzņēmēju Sergeju Fjatkoviču. Kredīts piecpadsmit miljonu dolāru apjomā, kā mēdz teikt, tika sekmīgi "apgūts". Kredīta nodrošinājums bija 19 DUS un divas naftas bāzes.
Kad Fjatkoviča kompānijas pārstāja maksāt kredīta procentus, ķīla likumīgi pārgāja bankas ziņā. Pēc tam bankas vadība, ar kuru Arnolds Babris ne vienu reizi vien sadarbojās kā uzņēmējs, piedāvāja: sak, tev ir darba pieredze ar problemātiskiem objekiem, paņem vēl vienu. Tā problemātiskais aktīvs tika nodots Arnoldam Babrim.
Tas notika 2015. gadā. Arnolda Babra uzņēmums "TRI Management", kas juridiski pārņēma degvielas uzpildes stacijas, iepazinās ar situāciju Ukrainas tirgū un uz pusgadu iznomāja objekus agrākajiem nomniekiem – kompānijai "Narodna". Taču galu galā arī "Narodna" nolēma "uzmest" Latvijas uzņēmējus. Trīs mēnešus vēlāk tā vienkārši pārstāja maksāt nomas maksu.
"Trako deviņdesmito" atbalss
"Pienāca 2016. gada pavasaris. Mēs atbraucām uz vienu no savām DUS pārņemt objektu, bet mūs tur, gluži kā 90. gadu sākuma žanra klasikā, sagaida puiši sporta kostīmos ar nūjām un ieročiem. Mēs izsaucām policiju. Bet policists, nekaunīgi acīs skatīdamies, saka: jums tak te ir civiltiesisks strīds, man ar to nav nekāda sakara, ejiet uz tiesu, lai tur visu lemj.
Kāds strīds? Te ir dokumenti. Tie norāda, ka visi objekti pieder mums. Bet policists attrauc: mums ar to nav nekāda sakara, tieciet paši galā; jums ir visi dokumenti, noalgojiet apsardzes firmu un fiziski padzeniet pārkāpējus. Galu galā tā arī izdarījām.
Vienā DUS Kijevā, kad atguvām mūsu likumīgos objektus, pat notika apšaude," – atcerējās A.Babris.
Kad latviešu uzņēmējs beidzot atguva DUS, viņa oponenti četrās no tām pat radīja "klonu adreses". Ir adrese, teiksim, Ozernaja 3. Un turpat parādās adrese Ozernaja 3a. Tajā ierakstīta tā pati ēka, tiesa, piereģistrēta pavisam citas personas īpašumā. Vārdu sakot, parastā shēma – "izspiešana". 11 DUS Īpašumu reģistrā vienkārši tika pārrakstītas uz "Narodna" darbinieka Ruslana Peleha vārda, uzlaužot pašas Tieslietu ministrijas datu bāzi.
Cik maksā Ukrainas Tieslietu ministrijas darbs
Arnolds Babris ar sūdzību vērsās Tieslietu ministrijā. Viņam atbildēja: sak, jums taču objekti nav atņemti – tie ir. Tātad TM nesaskatīja nekādu pārkāpumu. Policija sākumā ierosināja krimināllietu par klonētajām adresēm, taču pēc tādas atbildes no Tieslietu ministrijas viss tika slēgts.
"Tagad Ukrainā jebkurš biznesmenis var no rīta konstatēt, ka viņa īpašums pēkšņi pieder citam. Pārsteidzošākais ir tas, ka tādas lietas kurš katrs paveikt nevar: datus reģistrā maina Tieslietu ministrijas struktūras. Tur iedod noteiktu summu "kam vajag", un viņš izdara "zināmus labojumus" datu bāzēs.
Mēs vērsāmies gan policijā, gan prokuratūrā. Visur saņēmām noraidījumus. Galu galā krimināllietu ierosināja Ukrainas Drošības dienests. Tikai tad sākās gan kratīšanas pie mūsu oponentiem, gan konfiskācijas. UDD savāca pierādījumus, nodeva tos tiesā, un trim "personāžiem" izvirzīja apsūdzības.
Visu procesu pavadīja Ukrainas Ģenerālprokuratūra. Tiesa ilgi atlika lietas izskatīšanu. Klīda runas, ka par zināmu atlīdzību no mūsu oponentu puses. Beidzot tiesa saskatīja "tehniskas neprecizitātes" lietā un atgrieza to Ģenerālprokuratūrā – "novēršanai". Tiklīdz lieta nokļuva Ģenerālprokuratūrā, to nolēma pārtraukt "nozieguma sastāva trūkuma dēļ". Ko tas nozīmē? To, ka ar korupciju Ukrainā viss ir pilnīgā kārtībā. Tā ir augstākajā līmenī," – uzsvēra Arnolds Babris.
Valsts mēroga patvaļa
Un tā jau ir starptautiska lieta. Nonācis tiktāl, ka Latvijas prezidents Raimonds Vējonis jau trīs reizes personīgi apjautājies par to Ukrainas prezidentam Petro Porošenko. Latvijas ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers personīgi vērsies pie Ukrainas ģenerālprokurora Jurija Lucenko, kad viņš apmeklēja Rīgu. No ĀM puses lietai Ukrainā seko arī Latvijas vēstnieks Juris Poikāns.
Situācija ir kļuvusi daudz nopietnāka nekā incidents ar A.Babra DUS, jo Ukrainā ir izveidota vesela biznesa atņemšanas, vietējo un ārvalstu investoru "uzmešanas" sistēma. Kurš uzņems Ukrainu ES civilizētajā sabiedrībā ar tādu valsts attieksmi pret starptautisko bisnesu, ar valstī valdošo korupciju? Tas ir objektīvi neiespējami.
J. Poikāns ne vienu reizi vien sarunās ar medijiem ir uzsvēris, ka pastāvīgi sazinās ar Arnoldu Babri, viņi arī augstākajā līmenī – līdz premjeministram un prezidentam – apsprieduši arī jautājumu par citiem uzņēmējiem no Latvijas, kuri cenšas civilizēti strādāt Ukrainā.
"Cilvēki, kuri stājas pret mums Ukrainā, ir "prokuroru grupējums". Piemēram, tajā ir bijušais augsti stāvošs Aizkarpatu prokurors Vitālijs Muhins, kurš "risina" jautājumus savā bijušajā iestādē, tiesās un citās instancēs. Piemēram, reiz viņš tika aizturēts ar kukuli 300 tūkstošu dolāru apmērā.
Ar puišiem sporta tērpos izdevās tikt galā, taču, kad priekšā izvirzās administratīvais resurss, parādās viltoti tiesas lēmumi, bet reģistrā, par ko atbild Tieslietu ministrija, tevi vienkārši nodzēš, tā jau ir patvaļa valsts līmenī," – pastāstīja Arnolds Babris.
Galvenā cīņa vēl ir priekšā
Galu galā viņa uzņēmumam izdevies atkarot sešas DUS un abas naftas bāzes. Vienlaikus uzņēmējs piedalās vairākos tiesas procesos par atlikušajām DUS.
"Ukrainā tagad mēdzu ierasties apmēram reizi mēnesī. Cik naudas iztērēts visām lietām, pateikt nevarēšu, taču summa ir liela. Piemēram, ņemiet vērā advokātu darba apmaksu, DUS nesaņemto peļņu un tā tālāk. Pēc būtības, pašlaik DUS, ko esam atkarojuši, ienes naudu cīņai par atlikušajām.
Taču saprotu, ka lielākā cīņa vēl ir priekšā. Kā jau iepriekš teicu, nejūtos vientuļš. Ukrainā tomēr ir uzņēmēji no Latvijas, lai arī viņu skaits nav liels, un gandrīz visiem mums ir līdzīgas problēmas, ko sagādā valsts mērogā izpletusies korupcija," – konstatēja Arnolds Babris.
