RĪGA, 21. marts — Sputnik. Vadāmās raķetes, bezpilota sistēmas, paplašinātas cīņasspējas un investīcijas miljadiem dolāru apmērā – dažu gadu laikā ASV JKS saņems jaunas piekrastes zonas fregates. Plānots, ka no elektronikas viedokļa tie būs gandrīz vai visattīstītākie kuģi pasaulē. Tiesa, dārga un elektroniska militārā tehnika bieži sagādā neērtības. Problemātiski izrādījušies eskadras kuģi Zumwolt, aviācijas bāzes kuģis Gerald R.Fort, piektās paaudzes iznīcinātāji F-35. Par ASV aizsardzības rūpniecības kompleksa iecerēm portālā RIA Novosti pastāstīja Nikolajs Protopopovs.
Piekrastes sargi
ASV valsts iepirkumu vietnē publicētā informācija liecina, ka Jūras kara spēki jau 2019. gada nogalē izvēlēsies jaunās fregates izstrādātāju un ražotāju programmā FFG (X). Kuģu būves darbus plānots sākt 2020. gadā. Pie tam armija īpašu uzmanību pievērš izdevumiem: viena sērijveida kuģa cena nevar pārsniegt 950 miljonus dolāru.
Jaunie kuģi tiks aprīkoti ar 57 mm artilērijas iekārtu, vertikālā starta raķešu sistēmu SM-2 Block IIIC ar 32 raķetēm, pretkuģu raķetēm, pretzemūdeņu bruņojumu, spēcīgu pretgaisa aizsardzības sistēmu Aegis, kas ļauj identificēt mērķus un notēmēt pret tiem raķetes vairāk nekā simt jūdžu attālumā.
Saskaņā ar amerikāņu admirāļu ieceri, programmas FFG (X) daudzfunkcionālajām fregatēm jāpilda operatīvie uzdevumi, patrulēšana, cīņa ar pretinieka virsūdens un zemūdens spēkiem, jāaizsargā krasti no bezpilota lidaparātiem, jāveic izlūkošana un pat jāsniedz atbalsts aviācijas bāzes grupām. Plānots, ka fregates atbrīvos eskadras kuģus un kreiserus no tiem neraksturīgiem uzdevumiem krasta tuvumā.
Dārgi un bezjēdzīgi
Darbu pie nelielu un veiklu kuģu Littoral combat ship (LCS) flotes izveides, kas stātos USS Oliver Hazard Perry tipa norakstīto fregašu vietā, ASV JKS komandieri sāka 2000. gadu sākumā. Līdz 2030. gadam bija plānots uzbūvēt gandrīz sešdesmit jaunas fregates ar atšķirīgu koncepciju. Pirmais variants – klasisks monokorpusa kuģis, kurā izmantotas stealth tehnoloģijas. Otrs – trimarāns ar alumīnija korpusu. Abu variantu parametri ir aptuveni vienādi: tonnāža – aptuveni trīs tūkstoši tonnu, ekipāža – aptuveni 50 cilvēki, helikopteru un bezpilota lidaparātu pacelšanās un nosēšanās laukums. Taču pēc pirmo peldlīdzekļu ekspluatācijas sākšanas programma saskārās ar ekspertu kritiku.
Pirmkārt, projektu izmaksas pieauga divarpus reizes. Otrkārt, kuģu iespējas ir būtiski ierobežotas vājā bruņojuma dēļ: viena pašaizsardzības zenītraķešu iekārta SeaRAM, 57 mm lielgabals un četri 12,7 mm ložmetēji. Kuģu ātrums ir iespaidīgs – aptuveni 45 mezgli, taču tiem diezin vai izdosies stāties pretī vairāk vai mazāk nopietni bruņotam pretiniekam – "aizbēgt" no torpēdas vai raķetes nebūs iespējams.
Ievērības cienīgs fakts: vairāk nekā puse jauno kuģu jau pēc pirmajiem reisiem devās uz remontu. Problēmas sagādāja arī trimarānu apkalpe, kam konstrukcijas īpatnību dēļ vajadzīgs sausais doks.
Pie tam fregates neizceļas ar īpašu drošību. Sērijas USS Freedom galvenais kuģis trīs gadu laikā remontēts 640 reizes – laboti tā mezgli un iekārtas. Pie tam kuģis izrādījies "trausls" – pēc brauciena lielā ātrumā kuģa apšuvumā tika kostatēts liels skaits plaisu. Cita fregate — USS Milwaukee — pilnībā zaudēja pārvietošanās spējas pirmajā reisā: no ierindas izgāja dzinējs. Savukārt USS Coronado pārbaudes laikā aizdegās spēkstacija.
Sevi nav attaisnojusi arī fregašu moduļu shēma, kas ļauj mainīt bruņojuma blokus atbilstoši uzdevumam. Šāds risinājums padara sarežģītāku konstrukciju un mazina korpusa izturību. Turklāt nav nemaz tik vienkārši ātri nomainīt vienu bloku pret otru – izrādījās, ka procedūra ir visai darbietilpīga, kuģi nākas izslēgt no dežūras. Rezultātā nolemts programmu samazināt gandrīz divkārt – ASV JKS saņems tikai 32 fregates.
Nākas slīcināt ne tikai pirmos kucēnus vien
Arī agrāk ASV nācies "apdedzināties" ar dārgu un modernu projektu īstenošanu bruņoto spēku vajadzībām. Atliek tikai atsaukt atmiņā Zumvalt tipa eskadras kuģus. Tiem bija jābūt universāliem, lielākajiem savā klasē. "Neredzamie" kuģi būvēti saskaņā ar jaunākajām tehnoloģijām un ir ļoti dārgi pat no amerikāņu viedokļa – gandrīz 4,5 miljardi dolāru gabalā.
Zumwalt īpatnība ir enerģētiskā iekārta, kas ļauj kuģim izmantot tikai elektrības vilkmi. Lielākā daļa operāciju un sistēmu ir automatizētas – milzīgo kuģi ar 15 tūkst. tonnu tonnāžu vada tikai 140 cilvēku ekipāža. Taču visas amerikāņu inženieru inovācijas un izgudrojumi nav izturējuši karadienesta skarbo ikdienu. Jau pirmajā pārgājienā Zumwalt apstājās Panamas līcī, jo jūras ūdens pārpludināja borta dzinējus.
Sākotnēji ASV JKS pasūtīja 32 tādus kuģus, taču galu galā armija saņems tikai trijus.
Visai apšaubām izstrādājums ir arī zemūdenes Seawol, kas radītas, kad PSRS parādījās atomzemūdenes "Ščuka-B". No pašreizējām zemūdenēm Seawol atšķiras ar ūdensmetēja dzinēju, uz kura rēķina izdevies palielināt maksimālo ātrumu un samazināt troksni. Taču kuģu cena ir pārspējusi visas aplēses – viena Seawol izmaksā vismaz 3 miljardus dolāru. Ducis tādu zemūdeņu ASV budžetam izmaksātu pārāk dārgi, tāpēc pieņemts lēmums no projekta atteikties, aprobežojoties ar trim zemūdenēm.
No pirmā acu uzmetiena ar īpašu racionalitāti neizceļas arī stratēģisko stealth bumbvedēju B-2 Spirit programma. Pasaulē dārgāko lidmašīnu (katrs lidaparāts maksā 2 miljardus dolāru) ražošana sākās 1989. gadā. Desmit gadu laikā uzbūvēta tikai 21 lidmašīna no ieplānotajām 132. Šo bumbvedēju amerikāņi pielietoja Dienvidslāvijā, Irākā un Lībijā. Plānots, ka jau līdz 2030. gadam visas B-2 tiks norakstītas nepamatoti dārgās ražošanas, ekspluatācijas un apkalpošanas dēļ.
Vēl viens amerikāņu aizsardzības rūpniecības kompleksa "grūtais bērns" ir piektās paaudzes iznīcinātājs F-35. Kopš izstrādes perioda programmas budžets pastāvīgi pieaug un pārkāpis jau viena triljona dolāru slieksni. Pie tam par ikdienu kļuvuši lidmašīnu regulārie bojājumi – pastāvīgi atsakās strādāt F-35 dzinēji, elektronika un programmatūra pieļauj kļūdas. Viceadmirālis Mets Vinters iepriekš paziņoja, ka tikai puse no gandrīz trim simtiem iznīcinātāju, ko saņēmuši ASV Bruņotie spēki un sabiedrotie, ir darba stāvoklī un gatavi tūlītējai ekspluatācijai.
Pie tam speciālistiem rodas jautājumi par iznīcinātāju efektivitāti un "neredzamību" – pārbaudes apliecinājušas, ka lidmašīna nemaz nav tik nemanāma, kā apgalvo ražotājs. Tomēr pagaidām amerikāņiem izdodas veiksmīgi pārdot F-35 partneriem visā pasaulē. Neslēpjot trūkumus.
